Lai novērstu bērnu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē, valsts budžetā ir jāparedz finansējums ģimeņu problemātikas risināšanai, pārliecināts Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
Valsts budžetā prasa paredzēt finansējumu ģimeņu problemātikas risināšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien domes Labklājības departamenta rīkotā diskusijā par ģimenēm ar bērniem aktuāliem jautājumiem Moors pārliecināti sacīja, ka pašvaldības dara visu savu iespēju robežās, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, tomēr spētu darīt daudz vairāk, ja valsts tam paredzētu papildu finansējumu.
Moors uzskata, ka patlaban sociālo pakalpojumu attīstība ģimenēm ar bērniem ir atstāta pašvaldību rokās un tajās pastāv nevienlīdzība piedāvāto pakalpojumu klāstā, jo ne visām ir vienāda rocība. «Latvijā ģimenes valsts politikas nav, jo atbalsts netiek plānots atkarībā no dažādiem apstākļiem, piemēram, bērnu skaita un konkrētām dzīves problēmām,» pauda Moors.
Viņš minēja, ka Rīgas pašvaldība no sava budžeta finansē sociālo darbinieku pašvaldības slimnīcās, bet ārpus galvaspilsētas šādas prakses neesot. Tāpat ne visās Latvijas skolās ir sociālie darbinieki, kā tas ir Rīgā, teica Moors.
«Ir jāpanāk, ka valsts budžetā parādās ailīte - finansējums ģimeņu problemātikas risināšanai, kas tiktu novirzīts jau minētajām slimnīcām un citām iestādēm, kam tas nepieciešams. Kamēr tā nebūs, vienā pašvaldībā būs labāka sistēma nekā citā,» pārliecināts domes pārstāvis.
Diskusijā piedalījās arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kurš pauda gatavību izvērtēt Moora priekšlikumu un lūdza domes Labklājības departamenta pārstāvjus sagatavot tos rakstiski. «Tad nākamā gada budžetā varētu vismaz ielikt iestrādes,» teica Parādnieks.
Viņš arī piebilda, ka daudz ģimeņu ar bērniem atbalstam paveic atsevišķas organizācijas vai pašvaldības, tomēr visu atbalstu vajadzētu iestrādāt kopīgā sistēmā, kuru valsts spētu vadīt.
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte sacīja, ka šādi priekšlikumi noteikti tiks sagatavoti. Cik ātri, viņa gan nemācēja teikt. «Jūtam, ka rokas arī mums kļūst par īsu un nevaram palīdzēt visiem,» viņa teica.