ASV savu gāzes eksporta potenciālu sāks īstenot no 2017. gada, kad vienlaikus beidzas AS «Latvijas gāze» monopola termiņš gāzes piegādēm Latvijas tirgū, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» sacījis Baltā nama un vadošo ASV kompāniju konsultants enerģētikas jautājumos, Latvijas goda konsuls Stīvens Peins.
Savienotās Valstis pērn pirmo reizi kļuva par lielāko gāzes ieguvēju pasaulē, apsteidzot Krieviju un visas pārējās valstis, taču pagaidām vēl neizmanto savu eksporta potenciālu, bet «tas mainīsies jau tuvākajos gados», kad tiks uzbūvēta attiecīga infrastruktūra, skaidro eksperts.
Lai gāzi pārvadātu pa jūru, jāuzbūvē dzesēšanas un sašķidrināšanas rūpnīcas, kas, pēc Peina teiktā, patlaban vēl atrodas projektēšanas stadijā. Otrs faktors esot gāzes tankkuģu flotes kapacitāte, pārvadājot gāzi pēc tam, kad tā tikusi sašķidrināta.
«Tankkuģi būvē vidēji divus gadus, tātad tie gāzvedēju kuģi, kurus pasūtīs un sāks projektēt šogad, būs gatavi tikai pēc pāris gadiem,» norāda Peins.
Savukārt saņēmēju pusei ir jāuzbūvē terminālis.
Viņaprāt, Latvijā ir un paliks reģiona galvenā pazemes gāzes krātuve, savukārt Igaunija vai Lietuva varētu ekspluatēt termināli un savus cauruļvadus. «Kolīdz importējamā slānekļa gāze nonāks pārvades tīklā, to uzkrās Inčukalnā un piegādās pēc vajadzības,» skaidro Peins.
Viņš arī atgādina, ka Latvijā ir tāds dabas retums kā vēl divas potenciālas vietas jaunām gāzes krātuvēm.
Kā skaidro Peins, nav teikts, ka Latvijai no 2017. gada importa iespēja no Amerikas būtu obligāti jāizmanto par katru cenu.
«Latvijas interesēs drīzāk ir, ja būs kādi trīs stabili gāzes piegādātāji no dažādām ieguves valstīm. Slānekļa gāze no ASV, dabasgāze no Kataras un tradicionālās piegādes no [Krievijas koncerna] «Gazprom»,» saka eksperts. Tad Latvija varēs izvēlēties, no kā pirkt.
Viņš atzīst, ka «Gazprom» piedāvājumam vajadzētu būt lētākajam jebkurā gadījumā, jo slānekļa gāzes ieguve Amerikā, sašķidrināšana, vešana pāri okeānam, iepildīšana terminālī, atjaukšana ielaišanai Baltijas gāzesvados vienmēr būs dārgāka nekā «Gazprom» piegādes dažu simtu līdz dažu tūkstošu kilometru attālumā pa sen strādājošiem gāzesvadiem.
«Gazprom» tagad dažādām valstīm tirgo gāzi par vidējo cenu no 200 līdz 480 ASV dolāriem par 1000 kubikmetriem, taču, pēc Peina domām, viņi spētu pelnīt arī tad, ja cenas būtu ap 100 ASV dolāriem, jo visa infrastruktūra sen ir uzbūvēta, tai nav jāatmaksājas kā ASV jaunajai gāzes infrastruktūrai. Arī dabasgāzes ieguve kopumā esot daudz lētāka nekā slānekļa gāzes ieguve.
«Latvijai galvenais, lai būtu šī izvēle. Un no 2017. gada tāda būs,» uzsver Peins.
Kā ziņots, arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka līdz brīdim, kamēr Latvijā varētu ienākt ASV gāzes kompānijas, varētu paiet aptuveni divi gadi. Lai tas notiktu, Latvijai ir jāatrisina vairākas tehniskas lietas, piemēram, saistībā ar sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.
Pēc ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (V) domām, ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Krievijas koncerna «Gazprom» piedāvāto, taču ir daži priekšnosacījumi. «Viens no būtiskākajiem - ASV jāprecizē normatīvie akti ar mērķi piešķirt brīvas tirdzniecības valstu statusu attiecībā uz gāzes piegādēm arī tām valstīm, ar kurām nepastāv brīvās tirdzniecības līguma vienošanās, konkrēti, saviem NATO sabiedrotajiem,» atzinis ministrs.
Pēc Dombrovska teiktā, Latvijai ir izšķirošas priekšrocības, kuras sniedz Eiropas «Connecting Europe Facility» (CEF) fonds, kura līdzekļi ir pieejami reģionālās nozīmes projektiem. Kā nozīmīgāko ministrs min Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojumu, kas savienos Baltijas valstis ar Centrālo Eiropu. Šim projektam iespējams piesaistīt CEF līdzfinansējumu līdz pat 75% apmērā.
Otrā prioritāte, pēc ministra domām, ir reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Somijā vai Igaunijā ar gāzes vada starpsavienojumu abām valstīm. «Šāda starpvalstu vienošanās kādu laiku iepriekš jau ir panākta, neskatoties uz to, ka Inčukalna dabas gāzes krātuve padara Latviju par loģisku vietu reģionālajam terminālim,» norādīja Dombrovskis.
Viņa ieskatā, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai panākot reģionālu risinājumu, priekšrocības būtu ne tikai Latvijas dabasgāzes krātuves, bet arī kopumā šāda apjoma patēriņš ASV piegādātājiem būtu daudz interesantāks, tostarp Latvijai labvēlīgāks konteksts jautājumos par gāzes cenām nekā tad, ja sarunās ar ASV Latvija startē atsevišķi.