Nesen Krievijai noteiktajām ekonomiskajām sankcijām var būt skarbas sekas, kas var sašūpot plašāku reģionu, ceturtdien brīdināja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) preses pārstāvis Viljams Marijs. «Reģionālā līmenī agri vai vēlu būs zināma ietekme», īpaši pa tirdzniecības kanāliem, sacīja amatpersona.
Sekas izjutīs tās tautsaimniecības, "kurām ir sevišķi aktīvi un tieši tirdzniecības sakari ar Krieviju, konkrēti Austrumeiropā un Centrāleiropā, un Vidusāzijā," norādīja Marijs.
Nesenās sankcijas pret Krieviju, "īpaši tās, kuras noteikušas ASV", signalizē par ģeopolitisko spriedzi, un tām varētu būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz Krievijas ekonomiku", brīdināja SVF preses pārstāvis.
Par agresiju pret Ukrainu ES soda vēl 15 personas un 18 organizācijas
Eiropas Savienība (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas, ceturtdien pavēstīja avoti ES.
Par to vienojušies dalībvalstu vēstnieki, pamatojoties uz pagājušās nedēļas samita laikā pieņemto ES līderu lēmumu.
FT: ES var vērst sankcijas pret Krievijas bankām
Eiropas Savienība (ES) var iet vēl tālāk nekā ASV, vēršot sankcijas pret Krievijas bankām Ukrainas krīzes dēļ un ierobežojot to spējas iegūt jaunus finanšu līdzekļus, ceturtdien ziņoja laikraksts "Financial Times" (FT).
Briselē ceturtdien sākās ES dalībvalstu vēstnieku sanāksme, kurā paredzēts pārrunāt jaunus pasākumus pret Krieviju. FT ziņoja, ka šajā sanāksmē var tikt apspriesti priekšlikumi aizliegt Krievijas bankām jaunu akciju pārdošanu Eiropas tirgos.
Atsaucoties uz memorandu par jauno sankciju variantiem, FT ziņoja, ka šie pasākumi var būt vēl tālejošāki nekā ASV pagājušonedēļ paziņotās sankcijas, kuras vērstas tikai pret divām Krievijas bankām - "Gazprombank" un "Vņešekonombank", jo jaunās ES
sankcijas attiektos uz visām Krievijas kredītiestādēm,
kurās valsts īpašuma daļa pārsniedz 50%.
ES valstu ārlietu ministri otrdien vienojās paplašināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās rīcību Ukrainā un apsvērt stingrākus pasākumus, tostarp aizsardzības sektorā, pēc pagājušonedēļ notikušās Malaizijas pasažieru lidmašīnu notriekšanas Ukrainas prokrievisko separātistu kontrolētā teritorijā.
Ministri nolēma "paplašināt ierobežojošos
pasākumus pret privātpersonām un uzņēmumiem,
kuri gūst labumu no tādu personu Krievijas Federācijā atbalstīšanas, kuras ir atbildīgas par tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir vainojamas Krimas aneksijā un situācijas destabilizācijā Ukrainas austrumos". Šo personu un uzņēmumu saraksts jāizstrādā līdz ceturtdienai.
Ministri arī uzdeva Eiropas Komisijai un ES Ārējo sakaru dienestam līdz ceturtdienai iesniegt priekšlikumus par jaunām sankcijām pret Krieviju aizsardzības jomā, tostarp ierobežojumiem bruņojuma pārdošanā, ierobežojumiem piekļuvei kapitāla tirgiem, kā arī jutīgām tehnoloģijām, tostarp enerģētikas sektorā.
28 ES valstu vēstnieku sanāksme ceturtdien sākās pastiprinātas drošības apstākļos. Ir gaidāms, ka piektdien tiks paziņots papildu saraksts ar individuālu sankciju mērķiem, sacīja ziņu avots ES aprindās.
Lai panāktu vienošanos par plašākām sankcijām, par kurām otrdien lēma ārlietu ministri,
var būt vajadzīgas vēl vairākas dienas,
sacīja ziņu avots.
ES sankcijas ar vīzu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu saistībā ar krīzi Ukrainā jau ir vērsusi pret 72 personām - Ukrainas un Krievijas pilsoņiem -, kā arī aktīvi ir iesaldēti divām Krimas kompānijām.
Stingrākas sankcijas līdz šim nav noteiktas, jo dažas ES dalībvalstis, tostarp Itālija un Vācija, nevēlas, lai šīs sankcijas kaitētu to ekonomiskajiem sakariem ar Krieviju.
Pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, kurā tiek turēti aizdomās Krievijas atbalstītie separātisti, Baltijas valstis, Lielbritānija, Polija un Zviedrija aicina ES ieņemt daudz stingrāku nostāju sankciju jautājumā.
Ukraina gatavojas piemērot sankcijas Krievijai
Ukrainas valdība trešdien paziņojusi, ka gatavojas piemērot Krievijai sankcijas par krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņoto bandu atbalstīšanu Austrumukrainā.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka izveidota īpaša komisija, kurai uzdots izstrādāt ekonomiskās sankcijas pret visiem Krievijas pilsoņiem, amatpersonām un kompānijām, kas apsūdzētas terorisma atbalstīšanā.
"Ukraina ieviesīs sankcijas pret visiem cilvēkiem ar Krievijas pasi, kuri atbalsta teroristus un separātistus Ukrainā," norādīja Jaceņuks. "Melnajā sarakstā" tiks iekļautas arī personas, kas palīdzēja Krievijai īstenot Krimas aneksiju.