Galvenais drauds Krievijas ekonomikai šobrīd ir bailes no jaunām un daudz bargākām sankcijām, ko Rietumi varētu piemērot Krievijai saistībā ar tās lomu Ukrainas krīzē, uzskata analītiķi.
Galvenais drauds Krievijas ekonomikai ir bailes no bargām sankcijām (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Sankcijas [Krievijai] līdz šim bijušas mērenas. Tās netraucē Krievijas uzņēmumu ikdienas darbību,» uzskata «Economist Intelligence Unit» (EIU) analītiķis Alekss Naiss.
Tomēr bažas par jaunām un daudz nopietnākām sankcijām ir nopietns drauds grūtības pārdzīvojušajai Krievijas ekonomikai.
Krievijas ekonomika pagājušajā gadā palielinājās vien par 1,3%.
Šā gada pirmajā ceturksnī Krievijas ekonomika samazinājās par 0,5%, bet šā gada otrajā ceturksnī tā saglabājusies nemainīga.
Salīdzinājumam - 2007.gadā, kad spēcīgais energoresursu eksports palīdzēja veicināt vietējo patēriņu, Krievijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 8,5%.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad palielināsies par 0,2%, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un EIU paredz pieaugumu 0,5% apmērā.
Bažas par jaunām sankcijām arī turpmāk negatīvi ietekmēs investoru attieksmi pret Krieviju, uzskata Naiss.
Jau šobrīd Krievija piedzīvo apjomīgu kapitāla aizplūšanu.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos no Krievijas kopumā aizplūduši 75 miljardi ASV dolāru, liecina Krievijas Centrālās bankas publiskotie dati.
Pagājušajā gadā kopumā no Krievijas aizplūda 63 miljardi dolāru.
SVF un Pasaules banka prognozē, ka, turpinoties Ukrainas krīzei, kapitāla aizplūšana no Krievijas vēl līdz gada beigām pārsniegs 100 miljardu dolāru atzīmi.
Krievijai tā ir nopietna problēma, jo ārvalstu nauda valstij ir nepieciešama.
«Iepriekšējie Krievijas ekonomikas galvenie dzinuļi - patēriņa izdevumi un naftas eksports - abi ir novājināti, tai ir nepieciešams jauns dzinulis, kas balstītos uz augstāku investīciju līmeni,» uzskata ekonomikas konsultāciju kompānijas «Macro Advisory» analītiķis Kirss Vīfers.
«Krievija nevar atļauties palikt izolācijā pārāk ilgi,» viņš piebilda.
«Problēma nav oficiālo sankciju efekts. Tas ir fakts, ka tās [sankcijas] ir izraisījušas ievērojamu nepatiku pret risku, kas ir palēninājis investīcijas un Krievijas uzņēmumiem padarījis dārgāku darījumu slēgšanu,» uzskata Vīfers.
Vidējā termiņā Krievijas ekonomika turpinās stagnēt, uzskata eksperti.
Tomēr eksperti ir pārliecināti, ka galu galā Krievijas ekonomika atgūsies.
«Šī ir valsts ar 144 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir pasaulē piektā lielākā patērētāja, un tās vidusslānis palielinās. Nekas nevar būt pietiekami nopietns iemesls, lai atturētu [ārvalstu] uzņēmumus pelnīt naudu Krievijā ilgtermiņā,» norāda Vīfers.
«Investori būs ļoti nervozi attiecībā uz Krieviju līdz brīdim, kad būs lielāka skaidrība,» viņš piebilda.
«Ja jūs vēlaties piedalīties šajā tirgū, jums jābūt gataviem uzņemties risku,» norāda Francijas bankas «Credit Agricole» attīstības tirgu valūtas maiņas stratēģis Sebastjans Barbs.