No nabadzības līdz miljardieru statusam - daudzi pasaules varenie sākuši no pilnīgas nulles, lai tagad gozētos slavas saulītē un baudītu sava darba augļus. Iepazīstieties ar 10 cilvēkiem, kuri mainījuši savu likteni un pie bagātības tikuši paši saviem spēkiem.
Sāra Bleikelija ir sieviete, kura slēpjas aiz formējošās apakšveļas buma pasaulē. Viņa ir viena no jaunākajām miljardierēm - sievietēm, kuras pie mantas tikušas pašu spēkiem. Tiesa, Sāras karjera nenoritēja bez ķibelēm.
Agrā jaunībā viņa sapņoja par juridisko augstskolu, taču viņai slikti veicās LSAT testā, lai gan viņa to lika divas reizes. Vēlāk Bleikelija pieteicās darbā «Walt Disney World», pretendējot uz multiplikācijas filmu varoņa Gūfija (Goofy) tēlu. Taču viņas auguma aprises nebija pareizās šā varoņa attēlošanai, tāpēc viņai piedāvāts atrakciju pavadoņa amats.
Vēlāk viņa septiņus gadus pārdeva faksa aparātus, līdz
izlēma iztukšot savu uzkrājumu kontu, kurā atradās 5000 ASV dolāri, lai investētu savā izgudrojumā,
kas aizsāka viņas apakšveļas impēriju «Spanx». Par apakšveļas biznesa smalkumiem viņa izglītojās, lasot par to Internetā. Tagad viņas kompānija ir miljoniem dolāru vērta.
Pagājušajā gadā Bleikelija pievienojās Vorena Bafeta un Bila Geitsa dibinātajai kampaņai «The Giving Pledge», kurš mudina miljardierus pusi savas bagātības novēlēt labdarībai. Bleikelija bija pirmā sieviete - miljardiere, kura kampaņai pievienojusies.
Jans Koums bija vien 16 gadus vecs, kad kopš ar savu māti emigrēja no Ukrainas uz ASV. Ģimene ilgstoši saskārās ar pamatīgām grūtībām iedzīvoties, un abiem bija nepieciešams valsts atbalsts, lai izdzīvotu.
Koums paša spēkiem apguva datorzinības un interneta iespējas kā pusaudzis un galu galā kopā ar domubiedriem izstrādāja vienkāršas saziņas platformu «WhatsApp» telefoniem. «WhatsApp» šogad par vairāk nekā 19 miljardiem dolāru iegādājās sociālais tīkls «Facebook».
Lai nosvinētu savus panākumus, Koums
līgumu par «WhatsApp» pārdošanu parakstīja pie sociālā dienesta durvīm, kur savulaik mēdza ierasties, lai saņemtu pārtikas talonus.
Lai gan viņa ir Manču dinastijas pēctece, Čanas Laivas ģimene bija tik nabadzīga, ka 1940. gados meitene bija spiesta pamest augstskolu un doties darba meklējumos. Galu galā Čana sevi pierādīja, radīja uzkrājumus un radīja pati savu mēbeļu labošanas uzņēmumu.
Uzņēmumam gadu gaitā augot, dzīves ceturtajā desmitgadē Čana pārcēlās uz Honkongu un sāka investēt nekustamajā īpašumā. Viņa sāka ar nelieliem darījumiem, pārņemot vien 12 īpašumus. Taču drīz vien tiem sekoja daudzi citi. Tagad nekustamo īpašumu magnāte vada uzņēmumu «Fu Wah International», kurš nodarbojas gan ar nekustamo īpašumu, gan tūrismu, elektroniku un citām nozarēm.
Čana kādā intervijā reiz atzina, ka
nabadzība bijusi labākā koledžas izglītība, par kādu viņa vien varētu sapņot, un bez tās viņa nebūtu tur, kur ir tagad.
Tagad viņam pieder milzīgi izklaides centri Lasvegasā un citi īpašumi, tomēr Šeldons Adelsons tik ietekmīgs nav bijis vienmēr.
Adelsons uzauga Masačūsetsā un
bērnībā ar saviem vecākiem un citiem bērniem dalīja vienu vienīgu guļamistabu.
Viņa tēvs bija taksists, bet māte vadīja nelielu adīšanas veikaliņu.
Interesanti, ka Adelsons savu pirmo biznesu aizsāka jau 12 gadu vecumā, kad iegādājās licenci Bostonā tirgot laikrakstus.
Tagad viņš ir ietekmīgs uzņēmējs, investors un viens no turīgākajiem cilvēkiem pasaulē.
«SOHO China» ir viens no valsts veiksmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem, un Zanga Ksina (Zhang Xin) ir šīs impērijas vadītāja.
Pusaudža gados Ksina dzīvoja nabadzībā, strādāja maz apmaksātos darbos rotaļlietu un elektronikas preču fabrikās Honkongā.
Viņai bija nepieciešami pieci gadi, lai sakrātu pietiekami naudas lidmašīnas biļetei uz Londonu
un angļu valodas kursiem. Tikusi Lielbritānijā, viņa iestājās Kembridžas universitātē un galu galā tika pie darba «Goldman Sachs» Ņujorkā.
«Visi mēs nākam no nekurienes, tā ir raksturīga iezīme Ķīnai,» uzņēmēja pērn teica intervijā CNN.
Kafejnīcu impērijas «Starbucks» izpilddirektors Hovards Šulcs uzauga sociālajā namā Ņujorkas Bruklinas rajonā, kur dzīvoja kopā ar vecākiem. Viņa māte, kura pati nebija pabeigusi vidusskolu, jau kopš Šulca bērnības mudināja savus bērnus ticēt saviem spēkiem gūt panākumus.
Šulca tēvs, smago auto šoferis, savukārt iedrošināja dēla mīlestību pret sportu. Galu galā, iegūstot futbola stipendiju Ziemeļmičiganas Universitātē, Šulcs kļuva par pirmo no savas ģimenes, kurš apmeklēja koledžu.
«Izrādījās, ka es nebiju tik labs futbola spēlētājs, kā pats domāju, un galu galā no šā sporta aizgāju,» Šulcs raksta savā grāmatā «Ieliec tajā savu sirdi: kā Starbucks uzbūvēja kompāniju tasīti pa tasītei» (Pour Your Heart Into It: How Starbucks Built a Company One Cup at a Time). Lai varētu skolu atļauties, Šulcs aizņēmās, strādāja par bārmeni un pat laiku pa laikam pārdeva savas asinis.
Vēlāk, 1980. gados, Šulcs ieguva mārketinga direktora darbu kafejnīcu kompānijā «Starbucks» un veidoja veiksmīgu karjeru, līdz nonāca kompānijas bosa krēslā.
Šulca vadībā nelielā Sietlas kafejnīcu ķēde pārtapa lielākajā kafijas veikaliņu kompānijā pasaulē.
Starbucks pieder ap 5500 kafejnīcu 50 pasaules valstīs, un to skaits turpina pieaugt.
Džordžs Soross dzimtajā Ungārijā II Pasaules kara laikā pārdzīvoja nacistu okupāciju un 1947. gadā emigrēja uz Lielbritāniju.
Viņš iestājās Londonas ekonomikas skolā, un peļņas nolūkos šajā laikā strādājis virkni dažādu darbu, no trauku mazgātāja līdz mājas krāsotājam. Kādā restorānā, kurš viņš kādu laiku strādāja par viesmīli, viņam reiz teica: ja viņš smagi strādās, tad kādu dienu varēs kļūt pat par galvenā viesmīļa asistentu (tā Soross apgalvo savā Maikla T. Kaufmaņa sarakstītajā biogrāfijā).
Soross viesmīļa amatā nepalika ilgi. Viņš turpināja karjeru, kļūstot par finansistu, un
1992. gadā nopelnīja miljardu dolāru vienā reizē, liekot likmes un ieguldījumus pret britu mārciņu tā dēvētajā melnajā trešdienā.
Tagad Soross ir ASV pilsonis, kura bagātība mērāma miljardos. Viņš arī dāsni ziedo līdzekļus dažādiem labdarības mērķiem.
Ar šo mediju magnāti un slavenību iepazīstināt nav nepieciešams. Būtu viegli aizmirst, ka tā dēvētā sarunu karaliene Opra Vinfrija lepojas ar visai pieticīgu izcelsmi.
Vinfrija dzimusi nomaļā Misisipi reģionā 1954. gadā vientuļajai mātei, kura tolaik bija vēl pusaudze.
Viņa bērnībā piedzīvoja ne mazums grūtību un pārbaudījumu, kuru vidū ir arī seksuāla vardarbība un grūtniecība 14 gadu vecumā.
Bērniņš nāca pasaulē pirms laika un neizdzīvoja.
Tomēr Vinfrijas inteliģence un lieliskās komunikācijas spējas bija novērojamas jau no bērna kājas. Jau pusaudzes gados viņa sāka strādāt radio un 32 gadu vecumā tika pati pie sava TV šova. Leģendāro raidījumu «Opras Vinfrijas šovs» viņa vadīja 25 gadus. Vēlākos gados viņa kļuva par izpilddirektori pati savā vārdā dēvētā TV kanālā, kurš redzams 80 miljonos mājsaimniecību.
Cilvēks bez koledžas izglītības un kompānijas «Oracle» dibinātājs Lerijs Elisons tagad ir viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.
Piedzimušu vientuļajai mātei - pusaudzei, kura nespēja par viņu parūpēties, Elisonu vēl zīdaiņa vecumā adoptēja radinieki un kopā ar viņu pārcēlās uz Čikāgas nomali.
Viņa audžutēvs bija trūcīgs imigrants no Krievijas, kurš pastāvīgi dēlam mēdza teikt, ka viņš neko nekad nesasniegs
(saskaņā ar Maika Vilsona rakstīto Elisona biogrāfiju).
Kad nomira audžumāte, Elisons izstājās no koledžas un devās uz Kaliforniju, kur metās no viena darba nākamajā.
Elisons par sevi mēdz teikt, ka viņam «bija visas negatīvās iezīmes, kas nepieciešamas panākumu gūšanai». 1977. gadā viņš nodibināja savu datubāžu kompāniju «Oracle».
Elisons ir liels japāņu kultūras cienītājs, bet viņa mīļākais teiciens piederot karavadonim un imperatoram Čingishanam:
«Nepietiek, ka es gūstu panākumus. Visiem citiem ir jākrīt.»
«Amazon» izpilddirektors Džefs Bezoss jau kā mazs bērns demonstrēja labas iemaņas mehānikā, mēģinot demontēt pats savu bērna gultiņu. Visu savu mūžu viņš bijis ieinteresēts būvēšanā, un šodien viņa tiešsaistes mazumtirdzniecības gigants ir miljardiem dolāru vērts.
Bezoss pusaudža gados vasarās strādāja «McDonald's». Taču jau gadu vēlāk saķēris «uzņēmēja vīrusu» un sācis vienaudžiem organizēt zinātnei veltītas vasaras nometnes.
No katra no sešiem kaimiņu bērniem, kurus viņam izdevās pārliecināt nometnē piedalīties, viņš iekasēja 600 ASV dolārus.
Tagadējais miljardieris nebaidījās ne no kāda darba un kā bērns smagi strādāja arī sava vectēva rančo, ievilka cauruļvadus, vakcinēja mājlopus un laboja vējdzirnavas.
