Veselības ministrijas (VM) plānotie alkohola reklāmas ierobežojumi vietējās televīzijas un radio kārtējo reizi nostādīs nevienlīdzīgā situācijā ar ārzemju kanāliem, kuri reklāmas turpinās pārraidīt. Tādējādi nozarei tiks radīti zaudējumi - viens miljons eiro gadā, tā biznesa portālam «Nozare.lv» pauda Latvijas Televīzijas kanālu pārstāvji.
«Modern Times Group» (MTG), kas pārvalda telekanālus TV3, «3+», TV6, LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas kanālu, vadītāja Latvijā Baiba Zūzena skaidro, ka, «ieviešot patlaban apspriešanā nonākušo likuma versiju, vistiešāk un visvairāk tiks apdraudēti tieši vietējie Latvijas ražotāji, savukārt televīzijas nozarei kopumā šādas likuma izmaiņas radīs jaunus zaudējumus, kas tiek lēsti viena miljona eiro apmērā gada laikā».
Viņa norāda uz dažādiem pētījumiem, kas apliecina, ka reklāmas ierobežojumiem nav tiešas ietekmes uz alkohola patēriņa samazināšanu. «Tā vietā, lai aizliegtu, ir jārosina diskusijas, ko darīt, kā rīkoties un kādas aktivitātes organizēt, lai alkohola patēriņš, tostarp jauniešu vidū, mazinātos.»
Tikmēr Latvijas Televīzijas (LTV) Komunikāciju vadītājs Klāvs Radziņš skaidro, ka sabiedriskā televīzija lielākoties tiek finansēta no valsts budžeta un reklāmas, raidījumu sponsorēšanas un raidījumu finansēšana veido 20% no LTV neto apgrozījuma, un vienas preču grupas reklāmas aizliegums neradīs būtiski negatīvu finanšu ietekmi.
Tomēr «LTV izsaka bažas, vai reklāmas aizliegums sasniegs cerēto mērķi, jo netiešajai reklāmai un produktu izvietošanai ir tikpat liela loma kā reklāmai. Tāpat LTV ir kopumā norūpējusies par to, ka kārtējo reizi reklāmas tirgus tiek pakļauts izkropļojumiem, proti, retranslētie TV kanāli turpinās izvietot konkrēto reklāmu, kamēr Latvijas jurisdikcijā esošie to nevarēs.»
LTV norāda, ka tas ir īpaši nozīmīgi patlaban, kad Latvijas informatīvā telpa krīzes ietekmē jau tā būtiski ir mainījusies, jo reklāmas ieņēmumu kritums nav ļāvis pienācīgi, konkurētspējīgi investēt TV saturā.
Kā ziņots, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, komentējot VM plānus, norāda, ka summa, ko var zaudēt mediji, ir ļoti liela. «Neticu, ka valsts šobrīd ir gatava kaut kādā veidā segt šos zaudējumus, jo jau tagad publiski ekonomikas un finanšu ministri izsakās, ka nāksies paaugstināt nodokļus. Turklāt pēkšņi, nekonsultējoties ar nozari, parādās arī radio reklāmas ierobežojumi. Bez tam mēs esam aizmirsuši, ka Latvijā ir pieejami arī ārvalstu mediji, kur ir redzama alkohola reklāma,» uzsver Līdaka.
Reklāmas aizliegums ietekmētu TV iespējas pārraidīt sporta un izklaides pasākumus, piemēram, Kontinentālās hokeja līgas (KHL) un Pasaules hokeja čempionāta spēles, Pasaules čempionātu futbolā, jo summas, kas tiek tērētas translācijas tiesību iegādei, ir mērāmas simtos tūkstošu eiro. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez sponsoru atbalsta šīs licences nespēj iegādāties.
Tikmēr Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa uzsver, ka reklāmas industrija jau cietīs no vides reklāmas aizlieguma alkoholam, bet tagad VM plāno jaunus ierobežojumus, neizvērtējot ne ietekmi uz nozari, ne to, vai tas patiešām ļaus samazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū. «Pēdējos gados jauno mediju lēciens ir noticis ļoti strauji un jaunieši pārsvarā filmas, seriālus un sporta pārraides skatās internetā, mūziku klausās telefonā,» norāda Liepiņa. «Populārākās radiostacijas, kurās parasti tiek izvietotas reklāmas, nav jauniešu interešu lokā.»
Pret VM rosinātajiem grozījumiem ir Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, LBS, LHF, «Rīgas Dinamo», AS «Aldaris», AS «Cēsu alus», «Cido Grupa» («Lāčplēša alus»).
Pēc nozaru aprēķiniem, VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei - aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai - 300 000 eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien uzdeva Veselības ministrijai (VM) turpināt diskusijas ar nozares pārstāvjiem par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz aizliegt alus un vīna reklāmu televīzijā un radio laikā no plkst. 6 līdz 22.
VM izstrādāto likumprojektu pamato ar faktu, ka alkohola reklāmas ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt alkohola patēriņu bērnu un jauniešu vidū.
Ja likuma grozījumi tiks apstiprināti, tas nozīmēs, ka televīzijā un radio minētajā laikā būs aizliegts rādīt jebkāda veida alkoholisko dzērienu reklāmu.