Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi šogad plāno turpināt palielināt algas, tajā paša laikā uzņēmēji norāda uz darbaspēka pieejamības problēmām, secināts Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) šā gada konjunktūras aptaujā.
No aptaujāto vācu uzņēmēju viedokļa šogad sagaidāma jūtama algu paaugstināšana. Igaunijā uzņēmēji rēķinās caurmērā ar 5,8% algu pieaugumu, salīdzinot ar citām izmaksām, Lietuvā - ar 7,1% un Latvijā pat ar 7,9% algu pieaugumu. Daži uzņēmumi rēķinās pat ar ievērojami lielāku algu kāpumu.
Pateicoties pastāvīgi pozitīvajai ekonomiskajai un uzņēmējdarbības attīstībai iepriekšējos trīs gados, un respondentu paļāvībai attiecībā uz turpmāko būtisko darbības rādītāju attīstību, vācu uzņēmumi arī šogad plāno Igaunijā, Latvijā un Lietuvā izveidot jaunas darba vietas.
Lietuvā gandrīz katrs otrais aptaujātais uzņēmums vēlas pieņemt darbā jaunus darbiniekus - salīdzinājumā ar iepriekšējām aptaujām vairāk nekā jebkad. Arī Latvijā šādu uzņēmumu, pēc aptaujas datiem 37%, ir vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ja uzņēmumos Latvijā un Lietuvā plāno pieņemt personālu darbā dažādās nozarēs, tad Igaunijā tas galvenokārt attiecas uz darbavietām pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs.
Starp Igaunijā aptaujāto uzņēmumu pārstāvjiem kopumā valda atturīgāks noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem arī attiecībā uz plāniem par nodarbināto skaitu. Tas ir tāds pats kā iepriekšējos gados. Tomēr vairāk nekā viena ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju šajā gadā plāno paaugstināt savu darbinieku skaitu, bet 18% rēķinās arī ar personāla atlaišanu.
Tiesa, no respondentu viedokļa visās trīs Baltijas valstīs vissarežģītākās problēmas sagādā darba tirgus. Igaunijā un Latvijā uzņēmēji snieguši viszemāko vērtējumu attiecībā uz speciālistu pieejamību un profesionālās izglītības sistēmu, un Lietuvā vērojams tas pats attiecībā uz darba tiesību piemērojamību.
Uz praktisko apmācību vērsta un inovatīva arodizglītība ir starp Baltijas valstīs aktīvo vācu uzņēmēju visbiežāk nosauktajiem uzlabojumu priekšlikumiem šo valstu valdībām. Jau tagad uzņēmēji paralēli kā labu piemēru uzsākuši pilotprojektus duālās izglītības formā savos uzņēmumos. Tomēr viņi prasa visaptverošu arodizglītības sistēmas reformu, kuras veikšanai nepieciešama atbildīgo politisko lēmumu pieņēmēju iesaistīšanās.
Tādēļ uzņēmēji apsveic Latvijas valdības pirmos konkrētos soļus šajā jomā. 2013.gada vasarā Vācija un Latvija parakstīja pirmo kopējo nodomu protokolu par sadarbību profesionālās un tālākizglītības jomās, kā nozīmīga daļa šeit ir eksperta darba vietas izveidošana AHK birojā Latvijā, kas nozīmē atbalstu un duālās izglītības elementu ieviešanu pēc Vācijas parauga vietējos partneruzņēmumos un Vācijas un Latvijas uzņēmumos.
AHK aptauju veica no šā gada 31.janvāra līdz 3.martam, kopumā rakstiski izvaicājot 119 Baltijas uzņēmumu. No tiem 34 uzņēmumi bija Igaunijā, 38 - Latvijā, bet 47 - Lietuvā.
Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā oficiāli tika nodibināta 2004.gada 1.martā - tajā pašā gadā, kad Baltijas valstis iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās NATO. Kamera iesaistījusies pastāvīgā Vācijas un Baltijas valstu ekonomiskās sadarbības veidošanā, ar plašu tirgus konsultāciju un pakalpojumu piedāvājumu Vācijas un Baltijas valstu uzņēmumiem veicinot konkrētus sadarbības projektus.