Pensiju 2.līmeņa aktīvi šogad auguši par 70 miljoniem eiro (4)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Šā gada pirmajā ceturksnī pensiju 2.līmeņa jeb valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi auguši par 70 miljoniem eiro. No šīs summas 14 miljonus eiro nākotnes pensionāriem nopelnīja pensiju fondu pārvaldītāji, bet 56 miljoni eiro ir iemaksas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Kopumā marta beigās 2.pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,75 miljardi eiro, no tiem 283 miljoni eiro ir pārvaldītāju devums.

Vidējais uzkrājums vienam fonda dalībniekam ir 1424 eiro, un ceturkšņa laikā tas audzis par 52 eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Kopš pensiju 2.līmeņa shēmas darbības sākuma pārvaldītāji kopējo pensijas kapitālu ir palielinājuši par 283 miljoniem eiro. Viens lats, kas fondēto pensiju shēmā tika ieguldīts 2003.gada sākumā, kad tika izveidota valsts fondēto pensiju sistēma, līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām ir nopelnījis nedaudz vairāk nekā 53 santīmus jeb 75 centus.

Dalībnieku skaits pensiju 2.līmenī pārsniedz 1,229 miljonus.

Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskatā veiktie aprēķini par to, vai valsts fondēto pensiju ienesīgums pārsniedz inflāciju, liecina, ka 2.līmeņa kapitāla pieaugums turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu. Tiešā veidā gan pensiju plānu kopējo ienesīgumu ar kopējo patēriņa cenu indeksu salīdzināt nevar, jo tas neatspoguļo mijiedarbību starp deflāciju, augstu inflāciju un mainīgo iemaksu apmēru 2.pensiju līmenī, žurnālistiem sacīja Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas eksperts, «Swedbank Investment Management» finanšu analītiķis Juris Rumba. Plānu sniegumu pret inflāciju var vērtēt tikai ilgākā laika posmā, jo īsā laika posmā procentu likmes un inflācija var nesekot viens otram, jo Latvijā nav pieejami vērtspapīri, kuru ienesīgums ir piesaistīts inflācijai.

Kaut arī 2014.gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos, kur pensiju fondu pārvaldītāji izvieto līdzekļus un pelna pensiju kapitāla pieaugumu nākotnes pensionāriem, bija visai pretrunīgs, pārvaldītāji nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu - valsts fondēto pensiju shēmā viena gada ienesīgums bija 1,54%. Trīs gadu vidējais ienesīgums ir 3,21%, piecu gadu - 5,93%, bet desmit gadu - 3,86%. Augstāka riska investīcijas dod labāku rezultātu, tādēļ augstāks ienesīgums ir aktīvajiem plāniem - to ienesīgums gada laikā ir vidēji 1,73%, trīs gadu - 3,10%, piecu gadu - 6,55%, bet desmit gadu - 3,72%.

Līdz ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā par valsts fondētajām pensijām valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs atkarīgs no pārvaldīšanas rezultātiem, atzīmēja Komercbanku asociācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību komitejas vadītājs un «Citadele Asset Management» valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu