Saistībā ar krīzi Ukrainas un Krievijas attiecībās pagaidām neviens Latvijas uzņēmējs nav vērsties pēc palīdzības Ekonomikas ministrijā (EM), biznesa portālu «Nozare.lv» informēja EM pārstāve Evita Urpena.
Ukrainas krīze nav mudinājusi uzņēmējus vērsties pēc palīdzības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa norādīja, ka kopš notikumiem Krimā ir vērojamas izmaiņas Krievijas ekonomikā, piemēram, Krievijas rubļa devalvācija ietekmējusi Krievijas preču un pakalpojumu eksporta un importa apjomus, Krievijā iegūstamo izejvielu cenas u.c. «Tas atsaucas arī uz Latvijas ražotāju konkurētspēju Krievijas tirgū un samazina eksporta iespējas,» atzina ministrijas pārstāve.
Pēc EM informācijas, Latvijas eksporta struktūrā uz Krieviju galvenā preču grupa ir pārtikas rūpniecības ražojumi - 2013.gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti veidoja vairāk nekā 40% no kopējā preču eksporta uz Krieviju. No visa preču eksporta uz Krieviju mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas veidoja 16% un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 15%.
«Tādējādi tieši šo nozaru pārstāvji var izjust lielāko ietekmi ārējā pieprasījuma samazināšanās dēļ. Tālākā notikumu attīstība Ukrainā ir ļoti neskaidra, tādēļ pašlaik ir ļoti grūti un pāragri spriest, tieši cik lielā mērā tas ietekmēs Latvijas eksportētājus,» sacīja Urpena.
Ministrijā uzsver, ka grūtībās var nonākt tādi uzņēmumi, kuru eksporta tirgi nav pietiekami diversificēti, lai mazinātu riskus, kurus rada izmaiņas noieta tirgos, neatkarīgi no to pārstāvētās nozares.
Arī valdība seko līdzi situācijai, un līdz šim konstatēts, ka būtiskākās grūtības uzņēmumiem rada Krievijas un Ukrainas valūtas vērtības kritums. Tāpat traucējoši faktori ir nestabilā politiskā situācija abās valstīs, kuras attīstības gaitu ir grūti prognozēt, un naudas un preču plūsmas pārrāvumi no sadarbības partneriem Krimas reģionā.
Līdz šim uzņēmumi EM ar lūgumu pēc palīdzības saistībā ar Ukrainas un Krievijas krīzi nav vērsušies. Vienlaikus valdībā ir apzināti iespējamie rīcības virzieni un īstenojamie atbalsta pasākumi. Ņemot vērā, ka šī informācija skar komersantu intereses un viņu komercdarbībai jutīgus jautājumus, plašāka informācija par tiem patlaban nav publiskojama.
Urpena arī atgādināja, ka patlaban uzņēmumiem ir iespējams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemt valsts atbalstu ārējo tirgu apgūšanai, lai veicinātu eksporta tirgu diversifikāciju. Tāpat iespējams segt ar eksporta darījumiem saistītos riskus, saņemot eksporta kredīta garantijas Latvijas Garantiju aģentūrā un izmantot citus finanšu atbalsta instrumentus.