Uzņēmumu īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietu adreses vairs nav brīvi pieejamas (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Šā gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā un likumā par Uzņēmumu reģistru (UR), kas noteic, ka fizisko personu adreses, kas līdz šim tika ievadītas komercreģistrā un uzņēmumu reģistra žurnālā, tiek dzēstas un turpmāk UR tās vairs elektroniskā veidā neuzkrāj.

Tiesa, UR neizdara ierakstu komercreģistrā par fizisko personu dzīvesvietu adresēm jau kopš 2011.gada 1.jūlija. Līdz ar to informācija par uzņēmuma īpašnieka vai amatpersonas dzīvesvietas adresi trešajām personām vairs nav brīvi pieejama.

Tā kā dokumentos šīs informācija saglabājas, turpmāk to varēs uzzināt UR tikai pēc pamatota pieprasījuma vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar izziņas pieprasījumu no Iedzīvotāju reģistra, jo dokumentos (pieteikuma veidlapās u.c.) tās saglabāsies.

UR joprojām elektroniskajā informācijas sistēmā uzkrās ziņas, piemēram, par valdes, padomes locekļa, prokūrista vai dalībnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu. Gadījumos, ja persona ir ārvalstnieks un tai nav personas koda, elektroniskajā sistēmā tiks ierakstīts dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, kā arī valsts un institūcija, kas dokumentu ir izdevusi.

Galvenā valsts notāre Guna Paidere skaidroja, ka UR reģistros tiks uzkrāta pietiekama informācija, lai nepārprotami varētu identificēt konkrēto fizisko personu, tostarp arī ārvalstnieku.

«Līdz ar to apgalvot, ka negodīgie uzņēmēji turpmāk varēs viegli kaut kur pazust, jo ziņas par īpašnieku un amatpersonu dzīvesvietām vairs netiks publiskotas, ir nekorekti. Šī informācija joprojām būs valsts rīcībā, tikai rūpējoties par personu datu drošību, tā turpmāk vairs nebūs viegli pieejama trešajām personām, jo to varēs iegūt tikai pēc pamatota pieprasījuma,» uzsvēra Paidere.

UR arī norādīja, ka ārvalstniekiem joprojām paliek spēkā pienākums pieteikuma veidlapā uzrādīt adresi, kurā tas ir sasniedzams. Ja tiesībsargājošām iestādēm būs nepieciešama šī informācija, tad to varēs iegūt, vēršoties ar pieprasījumu UR.

Savukārt citas personas var izvēlēties, pieteikumā norādīt savu adresi vai nē. Ja adrese netiks norādīta, nepieciešamības gadījumā tiks izmantota deklarētā adrese no Iedzīvotāju reģistra.

Gadījumos, kad trešajai personai ir nepieciešams sazināties ar konkrēto uzņēmumu, ir izmantojama tā norādītā juridiskā adrese, kas ir publiski un bez maksas pieejama ikvienam, nevis uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku dzīvesvietu adreses.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu