LTV: Latvijas uzņēmēji cer uz noieta tirgu Turcijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijas uzņēmēji cer uz noieta tirgu Turcijā, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «Rīta panorāma».

Šajās dienās Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturas oficiālā vizītē Turcijā. Delegācijā ir arī uzņēmēji un nozaru ministri. Piemēram, medikamentu ražotājai AS «Olainfarm» līdz šim nav bijusi iespēja Turcijā reģistrēt savus medikamentus. Tādēļ šajā vizītē plānots runāt par iespēju Latvijas kompānijai ieiet Turcijas tirgū.

Kā iepriekš atklāja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Latvija ir ieinteresēta panākt liellopu eksporta atjaunošanu uz Turciju, jo Latvijas uzņēmējiem ir liela interese par audzēšanai paredzētu liellopu, kā arī gaļas šķirņu un nobarošanai paredzētu liellopu eksportu. Cenas Turcijā ir augstākas nekā cenas Eiropas Savienības (ES) tirgū, kas Turcijas tirgu joprojām dara pievilcīgu Latvijas liellopu audzētājiem.

Turcija 2010.gada aprīlī atvēra liellopu tirgu ES valstīm un divus gadus bija galvenais eksporta galamērķis gan Latvijā, gan citās ES valstīs audzētiem dzīviem liellopiem. Latvija 2012.gadā uz Turciju eksportēja 4676 liellopus 4,5 miljonu eiro vērtībā.

Tomēr ekonomiskās krīzes dēļ Turcijas tirgū pakāpenisks kritums sākās 2012.gada nogalē. Kopš 2013.gada liellopu eksports uz Turciju vairs nenotiek.

Jau ziņots, ka šodien plkst.12 Valsts prezidents piedalīsies Latvijas-Turcijas biznesa foruma atklāšanā, bet pēc stundas piedalīsies Stambulas provinces gubernatora Huseina Avni Mutli rīkotajās pusdienās. Vēlāk Bērziņš dosies apskatīt Stambulu - Topkapi pili, Sofijas katedrāli un sultāna Ahmeta mošeju.

Vizītes pirmajā dienā Bērziņš ar Turcijas prezidentu Abdullu Gilu pārrunāja notikumus Ukrainā un Krievijas rīcību. Diskusijas laikā abi prezidenti pauda vienotu pozīciju par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī Krimas aneksijas neatzīšanu. Īpaši uzsverot Turcijas ieinteresētību Melnās jūras reģiona valstu stabilitātē, Gils pauda uzskatu, ka saspīlējums jāmazina diplomātiskā ceļā, ievērojot starptautiskās tiesības.

Abu prezidentu divpusējā sarunā un paplašinātajā sarunā starp valstu delegācijām tika skartas visas nozīmīgāko divpusējo, kā arī starptautiski aktuālo jautājumu grupas, paužot vienotu izpratni par to risināšanas iespējām.

Bērziņš atzīmēja, ka Latvijas drošība un aizsardzības spēju stiprināšana ir īpaši nozīmīga laikā, kad risinās ārkārtēji satraucoši notikumi Ukrainā. Tika izteikta arī pateicība Turcijai par atbalstu gaisa telpas patrulēšanā virs Baltijas valstīm.

«Sadarbība NATO ietvaros šodien uz Krievijas agresīvās rīcības fona Ukrainā iegūst jaunu nozīmi. Pareizāk būtu teikt, ka drošības situācijas izmaiņas Eiropā un Tuvajos Austrumos piespiež NATO atgriezties pie sava pamatuzdevuma - kolektīvās drošības,» atzina Bērziņš, piebilstot, ka no Latvijas puses tiks pausts atbalsts Turcijas pilnvērtīgai iekļaušanai ES dalībvalstu saimē.

Tāpat Gils uzsvēra jautājumus, kuri saistīti ar enerģētiku, kas šobrīd varētu būt ļoti nozīmīgs ne tikai Turcijai, bet arī ES valstīm enerģētikas piegāžu avotu diversifikācijas dēļ.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu