ES darba ņēmēju pensiju tiesības pilnībā saglabās visās dalībvalstīs

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

ES darba ņēmēji, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti, varēs saglabāt pilnas pensiju tiesības, pateicoties otrdien EP pieņemtajiem noteikumiem. Direktīva vēl oficiāli jāpieņem arī ES ministru Padomei.

«Jaunais likums reāli uzlabos daudzu darba ņēmēju stāvokli. Tas ir nozīmīgs solis, kas veicinās darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un Eiropas sociālā modeļa īstenošanu,» teica ziņotāja Ria Oomen-Ruijten (EPP, Nīderlande), norādot, ka «pienācīga pensija ir nepieciešamība laikos, kad eiropiešu dzīves ilgums arvien palielinās».

Pilnas pensiju tiesības

ES tiesību akti pašlaik jau nodrošina «pamatpensijas», t.i., valsts pensijas, saglabāšanu iedzīvotājiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti. Tomēr līdz šim nebija nodrošināta līdzvērtīga aizsardzība papildpensijām, ko finansē vai līdzfinansē darba devējs. Tādējādi iedzīvotāji riskēja zaudēt pensiju uzkrājumus, ja dalībvalstī, uz kuru viņi pārcēlās, pensijas uzkrājuma periods netika uzskatīts par pietiekamu.

Trīs gadu uzkrājuma periods

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, «tiesību iegūšanas periodu», t.i., periodu, kurā iedzīvotājam aktīvi jāveic iemaksas pensiju fondā, lai viņš varētu to saglabāt arī citā dalībvalstī, nedrīkstēs noteikt ilgāku par trim gadiem.

Deputāti iekļāva noteikumu, kas attiecina direktīvas noteikumus arī uz pārrobežu darba ņēmējiem (iedzīvotājiem, kuri strādā vienā, bet uzturas citā dalībvalstī), un dalībvalstīm būs četri gadi laika, lai šo principu īstenotu.

Eiropas Komisija šo likumprojektu izstrādāja jau 2005.gadā un pārstrādāja 2007.gadā, kad EP pieņēma arī pirmā lasījuma nostāju. Tomēr tas uz sešiem gadiem iestrēga Padomē - dalībvalstis par to nevarēja vienoties, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstu pensiju sistēmām un to, ka šīs direktīvas apstiprināšanai bija vajadzīgs vienprātīgs balsojums. Lisabonas līgums šajā jomā ieviesa izmaiņas, ļaujot likumu pieņemt arī ar kvalificētu balsu vairākumu, tādējādi likumdošanas procesu varēja beidzot noslēgt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu