Rail Baltica īstenošanā Latvijā investīcijas pārsniegs divus miljardus (83)

«Ja skatāmies uz kopējām investīcijām, tad Latvijas teritorijā tās varētu pārsniegt divus miljardus eiro. Šo dzelzceļu būvēs vietējie būvnieki, strādnieki un tiks izmantoti pēc iespējas vairāk vietējo materiālu. Liela daļa no šīs naudas paliks Latvijā. Tas neapšaubāmi būs nozīmīgs projekts tautsaimniecībai,» teica Matīss.

Viņš norādīja, ka pēc vienošanās par «Rail Baltica» maršrutu un Viļņas iekļaušanu tajā, projekta sagatavošana varētu virzīties uz priekšu strauji. «»Rail Baltica» kā jau ātrvilcienam vajadzētu iet pa taisnāko ceļu, kas savieno Tallinu, Rīgu, caur Kauņu uz Poliju un tālāk Rietumeiropu. Bet no otras puses - vilcienam vajag savienot Baltijas valstu galvaspilsētas, tādēļ no Latvijas puses mēs piekrītam, ka galvenais «Rail Baltica» posms iet caur Kauņu, taču Viļņa tiek iekļauta tīklā kā savienojums. Ātrvilciens nevar kursēt zigzagā, tam jākursē pa taisnāko ceļu, bet galvaspilsētas ir jāsavieno,» teica Matīss.

Satiksmes ministrs norādīja, ka jau janvārī bija paredzēts izveidot kopuzņēmumu projekta realizēšanai, taču tā kavējās saistībā ar diskusijām par vilciena maršrutu. «Tas ir pēdējais būtiskais iebildums. Ja par šo jautājumu izdosies vienoties - vakardien ir panākst progress šajā jomā - tad mēs ļoti ātrā tempā iesim uz priekšu. Mums ir svarīgi iesniegt šo projektu, lai nezaudētu tam iezīmēto finansējumu. Projekta pieteikums ir jāsagatavo pēc iespējas ātrāk,» teica Matīss.

Jau vēstīts, ka pēc garām un sarežģītām sarunām septembra vidū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas transporta jomu ministri, kā arī viņu Polijas un Somijas kolēģi Viļņā parakstīja deklarāciju par kopuzņēmuma izveidi Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas «Rail Baltica II» projekta īstenošanai. Deklarācijā ir paredzēta arī Viļņas iekļaušana projektā, kas pēdējā laikā izraisījusi asas nesaskaņas sarunās par projekta īstenošanu.

Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.

«Rail Baltica» dzelzceļa līnija Lietuvā būs apmēram 360 kilometru gara. Latvijā - vairāk nekā 300, bet Igaunijā ap 300 kilometriem.