Oktobrī samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas atbalsta eiro ieviešanu Latvijā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākās aptaujas dati. Septembrī latu nomaiņu ar eiro vēlējās 24%, bet oktobrī to atbalsta vairs tikai 20% iedzīvotāju.
SKDS: oktobrī samazinās atbalsts eiro; skeptiķu skaits pieaug (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt par sešiem procentpunktiem palielinājies eiro ieviešanas pretinieku skaits. Septembrī eiro ieviešanu Latvijā neatbalstīja 52% iedzīvotāju, bet oktobrī to skaits bija pieaudzis līdz 58% iedzīvotāju.
Neitrāla attieksme pret eiro ieviešanu oktobrī bija 20% iedzīvotāju, bet septembrī neitrāla attieksme bija 22% iedzīvotāju.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš biznesa portālam «Nozare.lv» atzina, ka arī viņam aptaujas dati bija mazliet pārsteidzoši, jo iepriekš viņš gaidījis, ka šajā laikā pozitīvais noskaņojums pret eiro ieviešanu varētu lēnām pieaugt kaut vai tāpēc, ka patlaban šis process jau ir neizbēgams.
«Protams, jāņem vērā statistiskā kļūda, taču aptauja liek secināt, ka pozitīvais noskaņojums nepieaug, bet, gluži otrādi, - samazinās. Visdrīzāk, tas ir tāpēc, ka, jo tuvāk nāk eiro ieviešanas brīdis, jo vairāk iedzīvotāju spiesti pievērsties pārejas uz eiro praktiskajiem aspektiem un konstatēt, ka šī pāreja nenotiek automātiski, bet katram sagādā sīkas sadzīviskas neērtības,» skaidroja Kaktiņš.
Kā piemēru viņš minēja laika gaitā cilvēku apziņā izveidojušos priekšstatu par dažādu preču cenu līmeni veikalos un attiecīgi arī secinājumus, vai tas konkrētajam cilvēkam ir dārgi vai lēti.
«Brīdī, kad mainās valūta, šis «iekšējais lineāls» vairs nestrādā, nepieciešams zināms adaptācijas periods, kamēr cilvēki orientēsies jaunajās cenās. Līdz šim daļa cilvēku, kas ir pret eiro ieviešanu, tam nepievērsa sevišķu uzmanību, bet tagad viņi konstatē, ka rodas sadzīviskas neērtības. Tā ir hipotēze, kāpēc palielinās eiro pretinieku skaits,» skaidroja Kaktiņš.
Savukārt Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene informēja, ka «Factum» oktobra aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju atbalsta līmenis ir stabils - gan septembrī, gan oktobrī pāreju uz eiro atbalsta teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 40%.
Rubene norādīja, ka informētības līmenis kopš gada sākuma turpina strauji pieaugt - patlaban par labi informētiem sevi uzskata jau 72% Latvijas iedzīvotāju. Septembrī tie bija 68%, aprīlī-maijā 58%. Oktobrī jau 94% Latvijas iedzīvotāju bija informēti, ka eiro ieviešanas datums ir 2014.gada 1.janvāris - tas ir pieaugums par 33% kopš aprīļa-maija aptaujas.
«Citu valstu pieredze liecina, ka, tuvojoties valūtas nomaiņai, cilvēki kļūst sentimentāli, un tas var atspoguļoties arī sabiedriskās domas aptaujās. Piemēram, Igaunijā neilgi pirms pievienošanās eirozonai - 2010.gada oktobrī - atbalsts samazinājās par aptuveni trīs procentpunktiem, bet pēc pārejas uz jauno valūtu, kad iedzīvotāji pārliecinājās, ka ikdienas dzīve turpinās ierastajā ritmā, atbalsts pieauga,» skaidroja Rubene.
Patlaban, nepilnus divus gadus pēc pievienošanās eirozonai, Igaunijā atbalsts sasniedz jau 58%, liecina jaunākie oktobra Eirobarometra pētījuma rezultāti. Kopumā 57% no eirozonas valstu iedzīvotajiem eiro vērtē kā pozitīvu aspektu savai valstij un šis atbalsts kopš iepriekšējās aptaujas reizes ir palielinājies, piebilda Rubene.