Ceļiem rosina noteikt minimāli nepieciešamo finansējuma apjomu

Biedrības priekšsēdētājs Andris Bērziņš skaidro, ka katru gadu ceļu uzturēšanai finansējums tiek noteikts citādi, nekā tiek formulēts likumā «Par autoceļiem». Turklāt valdība budžeta paketē šajā likumā ir saglabājusi, pēc LPS un biedrības domām, pretrunīgu normu, kas noteic: ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi, valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un mazāks par 80% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Pēc Bērziņa domām, piebilde «ja budžeta likumā nav noteikts citādi» ir kvalificējama kā tiesiskais nihilisms un ir kļuvusi par iemeslu ceļu sabrukumam valstī.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu finansējumu valsts un pašvaldību autoceļiem, biedrība un LPS rosina grozīt šo pantu un līdzīgi kā Igaunijā tajā noteikt indikatīvu skaitli - minimāli nepieciešamo finansējuma apjomu, kas nodrošina ceļu saglabāšanu. Pantā arī jānoteic, ka indikatīvais skaitlis tiek veidots no valsts budžeta asignējumiem un nozarei pieejamiem līdzekļiem no ES fondu finansējuma. Vēl šajā pantā būtu nosakāms, ka pašvaldībām novirzītais finansējums nav mazāks par 30% no ikgadējā valsts finansējuma ceļiem.

Abas organizācijas gan ir gatavas diskutēt par pārejas formulu un par ikgadējiem soļiem, ar kuriem nonākt pie normatīvi aprēķinātā, ceļiem nepieciešamā indikatīvā finansējuma skaitļa - 324 miljoniem latu.

Gan LPS, gan «Latvijas ceļu būvētājs» vēlas pirms budžeta balsojuma 1. lasījumā tikties ar katru no Saeimas frakcijām, lai izskaidrotu un pamatotu priekšlikumus ceļu nozares sakārtošanai.