Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka zemnieki uz laukiem kaisa pārāk daudz minerālmēslu, ilgi glabā kūtsmēslus uz lauka un izbūvējuši pārāk maz mēslu krātuvju, vēsta laikraksts «Latvijas Avīze». Tās rīcībā nonākušajā EK ziņojumā visvairāk runāts par pārāk lielu slāpekļa daudzuma iestrādi augsnē un par mēslu krātuvēm.
EK sāk pret Latviju pārkāpuma procedūru par mēslošanu lauksaimniecībā (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņojumā pārmests, ka maksimāli pieļaujamās iestrādes normas (170 kg/ha) attiecas tikai uz minerālmēsliem, aizmirstot kūtsmēslus. Tāpat EK atzīmē, ka pieļaujamās iestrādes normas ir pārāk augstas vidējai ražībai Latvijā. EK arī neapmierina Latvijā dotā atļauja kūtsmēslus glabāt atklātā laukā līdz 10 mēnešiem (EK prasa sešu mēnešu periodu) un nepietiekamais mēslu krātuvju skaits, kā dēļ apkārtējo vidi var piesārņot pārāk liels kūtsmēslu daudzums, informē laikraksts.
Zemkopības ministrijā (ZM) laikrakstam atzīts, ka Nitrātu direktīvas prasību neievērošana var radīt lielus zaudējumus lauksaimniekiem un tātad arī valstij.
Ierobežojumus mēslošanai nosaka Eiropas Savienības (ES) Nitrātu direktīva, kas gādā, lai pārāk liels slāpekļa daudzums, ko augs nespēj uzņemt, neaizplūstu ūdenstilpēs, gruntsūdeņos un neietekmētu Baltijas jūras tīrību un cilvēka veselību. Arī pret septiņām citām ES valstīm jau ir sākta pārkāpumu procedūra par Nitrātu direktīvas prasību neievērošanu.