Valdība šodien konceptuāli atbalstījusi vairākus priekšlikumus valsts budžeta ieņēmumus palielinošiem pasākumiem un vienojās par pamatu izmantot Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto darbaspēka nodokļu samazināšanas modeli, kas paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10%, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nākamgad saglabāt esošajā apmērā jeb 24%.
IIN likmi pakāpeniski samazinās līdz 22%
Šis FM piedāvājums paredz pēc 2014.gada ar katru nākamo gadu samazināt IIN likmi par 1% līdz 22%. Tāpat modelis paredz ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem jeb no 64 līdz 119 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro.
Valdība par budžetu sprieda aiz slēgtām durvīm.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka Finanšu ministrijai būs jānovērtē šo pasākumu fiskālā ietekme un
nākamajā valdības sēdē tiks pabeigts darbs pie budžeta ieņēmumu daļas
un sāksies darbs pie budžeta izdevumu daļas attiecībā uz jaunajām politikas iniciatīvām.
Saskaņā ar FM sniegto informāciju ministri vienojās konceptuāli atbalstīt vairākus nozaru priekšlikumus nodokļu jomā papildu finansējuma jauno politikas iniciatīvu pasākumiem gūšanai. Paredzēts ieviest direktīvas par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu prasību par PVN piemērošanu luksusa klases vieglajām pasažieru automašīnām ar 2014.gada 1.janvāri. Šāda soļa fiskālā ietekme 2014.gadā veido vienu miljonu latu. Tāpat tika atbalstīts FM iesniegtais ierosinājums veikt grozījumus PVN likumā attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma atcelšanu vieglajām pasažieru automašīnām, ko izmanto tikai un vienīgi saimnieciskās darbības vajadzībām.
Konceptuāli atbalstīts tika arī Zemkopības ministrijas priekšlikums pagarināt uz trīs gadiem IIN atvieglojumus summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Paredzēts arī noteikt pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības,
piemēram žurnālistiem un citiem autoriem. Izņēmums būs pasīvā autoratlīdzība. Pasākuma fiskālā ietekme veido 1,6 miljonus latu.
Vienošanās tika panākta arī par akcīzes nodokļa dabasgāzei atbrīvojuma saglabāšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību un rūpniecisko mājputnu novietņu siltumapgādei, kā arī minimālās likmes 5,65 eiro (3,97 latu) apmērā piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai. Pasākuma fiskālā ietekme ir mīnus 1,2 miljoni latu.
Atbalstīts tika arī priekšlikums pārskatīt akcīzes nodokli autogāzei.
Pasākuma ietekme ir 2,8 miljoni latu. Tiks izskatīts arī Ekonomikas ministrijas priekšlikums tālākam pakāpeniskam likmes pieaugumam, vienādojot to ar akcīzes nodokļa apmēru dīzeļdegvielai un/vai benzīnam.
Ministri vienojās arī par pensionāra mēneša nepaliekamo minimumu, papildu atvieglojumus invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī mēneša neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus izteikt veselos eiro, noapaļošanu veicot par labu nodokļa maksātājam. Šo pasākumu fiskālā ietekme kopā ir mīnus 1,3 miljoni latu.
Ar valsts budžeta sagatavošanu saistīti jautājumi tiks izskatīti arī nākamajās valdības sēdēs, un FM līdz nākamajai sēdei sagatavos arī aktualizētus fiskālās telpas aprēķinus.
Turpināsies arī diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, informē FM.
