Baltijas valstis, Somija un Polija vienojas par Rail Baltica kopuzņēmumu (103)

Tostarp gatavot projekta finanšu pieteikumus Eiropas Komisijai, saskaņot likumdošanu, izstrādāt projekta biznesa plānu un veikt citus pasākumus, vēsta laikraksts «Postimees Online».

Otrdienas vakarā nolemts, ka katrā no Baltijas valstīm «Rail Baltic» infrastruktūra piederēs tai valstij, kurā tā atrodas. Savukārt

katrs akcionārs nākamo gadu laikā projektam atvēlēs 650 000 eiro gadā

(455 000 latu).

Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts norāda, ka ļoti augstu vērtē šo vienošanos saistībā ar «Rail Baltica» projektu.

Satiksmes ministrijā norāda, ka, neskatoties uz iepriekšējo Lietuvas amatpersonu kavēšanos ar kopuzņēmuma veidošanu, ar patlaban panākto vienošanos jau esot sperts solis uz priekšu un, ja visas puses turpinās operatīvi strādāt un kopuzņēmuma dibināšana turpināsies raiti, plānots, ka viss tomēr notiks paredzētajā laikā. Nākamā darba grupas sanāksme paredzēta 29.augustā Viļņā, bet parakstīšana 16.septembrī Viļņā neformālā Transporta ministru padomē.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka kopuzņēmumu plānots izveidot iespējami drīz, lai tas varētu iesniegt projekta pieteikumu finansējuma instrumentam transporta nozarei «ConnectingEuropeFacility» (CEF), un

jau pēc 2015.gada jaunveidojamais uzņēmums būtu gatavs organizēt

jaunas, Eiropas standarta platuma (1435 milimetri) dzelzceļa līnijas būvniecību un «RailBaltica» projekta praktisko realizāciju kopumā. Savukārt pēc līnijas uzbūvēšanas tas varētu kļūt arī par šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

Projekts «RailBaltica» esot viens no nozīmīgākajiem Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā plānotajiem transporta infrastruktūras attīstības projektiem, un patlaban Latvijā turpinās iepirkuma procedūras ietvaros saņemto piedāvājumu vērtēšana detalizētas tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai.

Kopuzņēmums sākotnēji piederēs Baltijas valstīm, bet Somija un Polija tam var pievienoties.

Kā ziņots, «Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs.

Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu),

bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta, ko dēvē par «Rail Baltica 2» projektu, izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.