Otrdien elektrības cenas «Nord Pool Spot» biržā visās trīs Baltijas valstīs pieauga līdz 200 eiro (140,6 latiem) par megavatstundu (MWh), un tas saistīts ar vairākiem faktoriem, bet galvenokārt ar Lietuvas un Latvijas elektroražotājiem, kas izraisījuši deficītu tirgū, vēsta Igaunijas mediji.
2013.gada sākumā elektrības cenas bija vidēji 30 līdz 40 eiro (21 līdz 28 lati) par MWh, otrdien no plkst. 8 līdz 14 vidējā cena Baltijas valstīs bija 103,95 eiro (73 lati) par MWh, taču pēcpusdienā cena pacēlās nedaudz virs 200 eiro par MWh.
Tajā pašā laikā elektrības cenas Somijā un Norvēģijā otrdien elektrības biržā veidoja attiecīgi 50 un 30 eiro (35 un 21 lats) par MWh.
Trešdienas rītā elektrības cena Baltijas valstīs samazinājās līdz 64,62 eiro (45,4 latiem) par MWh.
Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia» pārstāvis Elīss Veniks norādīja, ka
cenu pieaugumu galvenokārt izraisīja lielais pieprasījums no Latvijas un Lietuvas.
Cenu arī ietekmē Narvas spēkstacijas remonts, kā dēļ samazinājies Igaunijā saražotais elektroenerģijas daudzums.
Igaunijas Ekonomikas ministrijas padomnieks Rasmuss Rūda skaidroja, ka augstās elektrības cenas izraisa Baltijas valstu elektroenerģijas ražotāju atšķirīgā uzvedība, jo Igaunija savu saražoto elektroenerģiju tirgū piedāvā «Nord Pool Spot» biržā, savukārt Latvijas un Lietuvas lielie ražotāji tā nerīkojas.
«Tas pavisam noteikti nav pieņemami, un Latvija un Lietuva par to jau ir brīdinātas,»
sacīja Rūda.
Pēc padomnieka novērtējuma visas pazīmes liecina, ka spiediens uz elektrības cenām drīzumā mazināsies.
Latvijas energokompānijas «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere, komentējot kaimiņvalsts pārstāvju izteikumus, paskaidroja, ka vasaras laikā, kad Daugavā ir zema pietece, Latvijā ir elektroenerģijas deficīts un «Latvenergo» atrodas pirkšanas pozīcijā, līdz ar to kā ražotājs nevar ietekmēt cenas piedāvājumus biržā. Iespējams, augsto cenu ir noteikusi kādas kaimiņvalsts ražotne. Pilnvērtīga informācija par faktoriem, kas izraisīja straujo cenu kāpumu, ir tikai «Nord Pool Spot» biržas rīcībā.
Igaunijas Ekonomikas ministrijas enerģētikas jomas ģenerālsekretāra vietnieks Ando Lepimans paziņoja, ka Baltijas valstīs pašlaik neražo elektroenerģiju uz pilnu jaudu, tādēļ «Eesti Energia» nākas segt Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas deficītus.
Lepimans pat minēja, ka Latvija un Lietuva, iespējams, sadarbojas, lai panāktu cenu pieaugumu.
Igaunijas nacionālā elektrotīkla operatora «Elering» izpilddirektors Tāvi Veskimegi norādīja, ka Latvijas un Lietuvas energotirgotāju uzvedība rada daudzas grūtības.
Pēc Veskimegi sacītā, Latvijas spēkstacijas, kas 3.jūnijā tika iekļautas «Nord Pool Spot» biržā, pirmajās divās nedēļās nav pārdevušas necik elektroenerģijas. Savukārt Lietuvas elektroenerģijas ražotāju pārdotais elektrības daudzums ir vairākus desmitus reižu mazāks par ražošanas jaudām.
Igaunijas Ekonomikas ministrija kopā ar Konkurences padomi plāno izvērtēt Baltijas valstu elektrības tirgus dominējošo dalībnieku uzvedību, nepieciešamības gadījumā konsultēties ar Eiropas Komisiju un meklēt iespējas, kā regulēt šo tirgu, lai izslēgtu iespēju, ka Igaunijas elektroenerģijas patērētājiem jācieš no augstām cenām kaimiņvalstu elektrības deficīta dēļ.
