Valdība konceptuāli vienojas par «vilcienu naudas» pārdali (41)

Plānotie projekti vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un tad jāpieņem atsevišķs lēmums, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības jautājumos Ilze Aleksandroviča.

Saskaņā ar provizorisko pārdali Latvija izmantotu visu vilcienu iepirkumā neizmantoto 100 miljonu latu lielo finansējumu. 78 miljoni latu paredzēti dzelzceļa infrastruktūras projektiem - sliežu pārmiju rekonstrukcijai un dzelzceļa staciju attīstībai, bet pārējie līdzekļus plānots novirzīt projektiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem - peronu rekonstrukciju un ritošā sastāva modernizācija.

SM valsts sekretāra vietniece norādīja, ka ar EK nepieciešams saskaņojums projektiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem, proti, 13 pasažieru peronu rekonstrukcijai stacijās, kurās ir vislielākais pasažieru apgrozījums, kā arī esošo dīzeļvilcienu rekonstrukcijai, lai nodrošinātu pāreju pirms AS «Pasažieru vilciens» (PV) uz komercprincipiem atjauno savu elektrovilcienu ritošo sastāvu. Savukārt lielākā daļa vilcienu iepirkumā neizmantotā fondu finansējuma tiks sliežu rekonstrukcijai, pārmiju nomaiņai, Liepājas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijai, signalizācijas sistēmas uzlabošanai un Šķirotavas stacijas modernizācijai.

«Projektiem nenoliedzami pastāv risks, ka varētu būt zināma kavēšanās, ja kaut kādi apstākļi iestājas - pārsūdzības iepirkumos, kas var kavēt līdzekļu apguvi,» atzina Aleksandroviča. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šo projektu īstenošanas gadījumā tiks pastiprināta projektu īstenošanas vadības kapacitāte un SM pievērsīs lielāku uzmanību projektu īstenošanā. Turklāt potenciālie projektu īstenotāji jau esot «starta gatavībā», proti, veikts darbs pie projektu dokumentācijas, un pēc otrdienas valdības lēmuma varēs sākt konkrētas darbības iespējamām iepirkuma procedūrām.

Tāpat valdība šodien uzdevusi PV mēneša laikā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā tiks iepirkti jauni pasažieru vilcieni, piemēram, meklējot partneri vai aizņemoties līdzekļus.

AS «Pasažieru vilciens» (PV) un Spānijas uzņēmuma «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles» (CAF) sarunas mediācijas procesā beigušās bez rezultāta, jo pusēm nav izdevies panākt vienošanos par mierizlīgumu.

Kā ziņots, vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Līguma vērtība kopumā bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.

2012.gada aprīlī PV un CAF parakstīja līgumu par jaunu vilcienu piegādi Latvijai. Vēlāk tika konstatēts, ka Nila Freivalda vadītās PV valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, kādēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšana šim darījumam.

Pagājušā gada maijā iepriekšējā valde tika atlaista. Jaunā valde aicināja CAF uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz noteiktajam termiņam - pagājušā gada 2.oktobrim - vienošanās par līguma grozījumiem netika panākta.

CAF vērsās Stokholmas Tirdzniecības palātas Mediācijas institūtā, lūdzot sākt mediācijas procesu, kas bez rezultāta noslēdzās 29.martā.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par PV iepriekšējās valdes rīcību saistībā ar jauno vilcienu iepirkumu. Valsts policija (VP) no Ģenerālprokuratūras saņemto kriminālprocesu par PV iepriekšējās valdes rīcību saistībā ar jauno vilcienu iepirkumu uzticējusi izmeklēt savai struktūrvienībai - Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

EK no Latvijas gaida konkrētus projektus

Eiropas Komisija (EK) no Latvijas gaida konkrētus, pietiekamā gatavības stadijā esošus projektus, ar kuriem tiks aizstāts plānotais vilcienu iepirkums, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Sanita Jemberga.

Pagaidām EK prasīto papildu informāciju par to, kā Latvija novērsīs kavēšanās riskus trijos no sešiem aprakstītajiem projektiem, nav saņēmusi un turpina gaidīt gan to, gan reāli īstenojamus projektus par atlikušajiem 20% no vilcienu iepirkumam plānotajiem Eiropas Savienības (ES) fondiem.

«Ņemot vērā, cik tas ir apjomīgs naudas apjoms, kā arī to, ka tuvojas šī ES līdzekļu plānošanas perioda beigas un līdz ar to iespēja šo naudu ieguldīt Latvijas attīstībā, EK gaida konkrētus, pietiekamā gatavības stadijā esošus projektus, ar kuriem tiks aizstāts plānotais vilcienu iepirkums, ja to neīstenos,» bilda Jemberga.

Tāpat viņa atgādināja, ka EK vairākkārt norādījusi, ka aizstāšanas gadījumā projektiem ir jākalpo tam pašam mērķim, kuru Latvija bija plānojusi sasniegt ar jauno vilcienu iepirkumu - videi draudzīga transporta attīstība, kas veicinātu sabiedriskā transporta lietošanu privāto auto vietā.

Kā ziņots, iepriekš Latvija ar EK bija saskaņojusi trīs projektu īstenošanu, bet par vēl par trīs projektiem EK bija radušās bažas par to īstenošanas laiku. EK prasīja vairāk informācijas par to, kā plānots novērst ar iepirkumiem un tehnisko sarežģītību saistītos riskus, ņemot vērā, ka līdz 2015.gada beigām projektiem jābūt pabeigtiem. Šie seši projekti sedza 80% no vilcienu iepirkumā paredzētajiem līdzekļiem.

Papildu informācija tika prasīta par 13 būtisku dzelzceļa pieturu modernizēšanu, Šķirotavas stacijas modernizāciju, Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu paplašināšanu. Savukārt par zema riska projektiem tika atzīta sliežu ceļa atjaunošana Austrumu-Rietumu transporta koridorā, sliežu pārmiju nomaiņa «Rail Baltica» un Austrumu-Rietumu koridorā, kā arī Austrumu-Rietumu koridora galvenā datu pārraides tīkla modernizācija.

Kopumā EK bija visiem projektiem devusi «zaļo gaismu», jo tie atbilst programmas mērķiem, proti, padara transporta sistēmu videi draudzīgāku un ir saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru.