Lai gan valdība šonedēļ savai pro-eiro kampaņai pievienoja ziņu, ka visas eirozonas valstis atbalsta Latvijas pievienošanos eiro finanšu telpai, eiroskeptiķi joprojām ne vien uzskata, ka visa Eiropas naudas padarīšana ir šūta baltiem diegiem, bet arī rīkojas. Biedrība «Par latu, pret eiro» ir sagatavojusi divus likumprojektus, kas paredz ierosināt tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu.
Cik daudz Latvijai vēl atlicis valsts zelta rezervju? (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pret eiro argumentiem nu pievienotas arī bažas par to, kas notiks ar to zeltu, ar kuru šobrīd daļēji tiek garantēta lata vērtība. Tāpēc mēs interesējāmies, vai tad, kad mūsu nacionālo valūtu, iespējams, aizstās eiro, mūsu zelta rezerves kļūs par Latvijas pienesumu eiro stabilitātei? Kas šobrīd ir atlicis no tā cēlmetāla, kas bija pirmās brīvvalsts rīcībā, un kur mūsu valsts zelta stieņi tiks glabāti nākotnē?
Civilizācijas attīstībā zeltam kā uzkrājošam līdzeklim ir bijusi būtiska loma. Latvijas valstij ar zeltu ir īpašas attiecības, jo zeltam ir vairāk simboliska vērtība. Par Latvijas zelta krājumu pirmsākumu var uzskatīt izveidoto Latvijas Sieviešu zelta fondu.
LNB atrodas grāmatas par tautā mīlētu rakstnieci I.Kaiju. Tieši viņa 1919. gadā nāca klajā ar aicinājumu Latvijas sievietēm ziedot vērtslietas, lai atbalstītu Latvijas armiju smagajās brīvības cīņās. Iedzīvotāju atsaucība bija milzīga. Uz latviešu biedrības namu tika nesti zelta pulksteņi, laulības gredzeni, ikonas un pat zelta zobi.
20.gadā gadā valsts izdod rīkojumu par Valsts zelta fonda izveidi, kas savā īpašumā pārņēma arī
tautas ziedotās vērtslietas. Tās ietilpa 99 kastēs, 6 čemodānos, 3 kurvjos un vienā maisiņā.
Saziedotie dārgmetāli tika pārkausēti zelta stieņos. Tā tika radītas Latvijas pirmās zelta rezerves, kas turpmākajos gados nodrošināja valsts valūtas stabilitāti.
Antonijs Zunda, LU profesors: «Pēc tam ziedojumi nenotika, bet valsts regulāri iepirka zeltu un veidoja šo zelta fondu.» Profesors Antonijs Zunda izpētījis Latvijas zelta likteni no četrdesmitā līdz deviņdesmitajam gadam.
Līdz Latvijas okupācijai 40. gadā Latvijai piederēja 12,2 tonnas zelta. 1600 kilogrami atradās Latvijas Bankas glabātavā. Pārējais tika nosūtīts uz ārvalstīm.
Antonijs Zunda, LU profesors: «Latvijas valsts, jūtot, ka tuvojas briesmas, pieņēma lēmumu zelta rezerves izvietot nevis LB, bet citu ārvalstu bankās. Pirmā no valstīm, uz kurieni Latvija pārsūtīja zeltu, bija Lielbritānija.»
Anglijas Bankā atradās 6,5 tonnas, ASV – trīs tonnas, Francijā – 999 kg (gandrīz tonna), bet Šveices bankā – aptuveni 100 kilogramu. Padomju okupācijas laikā
zeltu, kas atradās Latvijā, – 1600 kilogramus - piesavinājās padomju vara.
Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visas valstis, kurās glabājas Latvijas dārgmetāls, mums to atdeva. Līdz ar to Latvijas Bankas īpašumā nonāca 9,6 tonnas zelta, kas ir par tonnu mazāk nekā četrdesmitajos gados.
Latvijas Bankā skaidro, ka 1 tonnu zelta okupācijas gados Latvija izmantoja galvenokārt lai sniegtu palīdzību bēgļiem no Latvijas un iegūtu līdzekļus Latvijas vēstniecības ASV uzturēšanai.
Pārvēršot šo vienu tonnu zelta vērtspapīros, Latvija sniedza palīdzīgu roku arī kaimiņvalstij – Lietuvai.
Jānis Sīlis, Ārlietu ministrijas pārstāvis: «No 81. līdz 91. gadam Lietuvai tika aizdoti 1,5 miljoni ASV dolāru. Kad Lietuva atguva neatkarību un tās finansiālā situācija nostabilizējās, sāka sarunas par aizdotās naudas atdošanu, un 2005. gadā parakstīts abu valdību LT un LV par parāda atmaksāšanu.»
Bet, lai izveidotu atjaunotās Latvijas naudas sistēmu, 92. un 93. gadā teju divas tonnas zelta tika pārdotas starptautiskajā tirgū, pretī iegūstot ārvalstu valūtu. Līdz ar to sākotnējās zelta rezerves no 10,6 tonnām 40. gadā samazinājušās līdz 7,7 tonnām 93. gadā. (10.6 – 1-1.9=7.7)
Un līdz pat šodienai tās ir palikušas nemainīgas.
Valsts rīcībā ir 7,7 tonnas zelta, aptuveni 303 miljonu eiro apmērā.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas pārstāvis: «Šobrīd viss šis daudzums 7,7 tonnas glabājas Londonā, kur koncentrējies Eiropas zelta tirgus.»
Kopumā Latvijas Bankas ārvalstu rezerves (kurās ietilpst ne tikai zelts, bet arī uzkrājumi ārvalstu valūtās un kas tiek veidotas, lai radītu segumu savas valsts valūtai) šobrīd ir 5,8 miljardu eiro vērtībā.
Pasaulē zelta rezerves veido tikai simts četrpadsmit valstis. Kopumā šīm valstīm ir 30 tūkstoši tonnu zelta - pusotra triljona dolāru vērtībā.
1. ASV – 8000 t.
2. Vācija - 3000 t.
3. Itālija – 2500 t.
70. Latvija – 7,7 t.
75. Lietuva – 5,8 t.
105. Igaunija – 200 kg.
avots: World Gold Council 31.12.2012.
Pēc zelta apjoma rezervēs Latvija atrodas aptuveni 70. vietā pasaulē. Absolūts līderis ir ASV. Tai pieder ceturtā daļa no pasaules centrālo banku zelta. Tad seko Vācija, Itālija un Francija. Lietuvas zelta rezervju apmērs ir 5,8 tonnas, bet Igaunijai pieder tikai 200 kilogramu zelta.
Ja kādreiz zelts bija visu vērtību mērs, tad šobrīd situācija ir krasi mainījusies, uzsver investīciju baņķieris Ģirts Rungainis: «Zelts nerada vērtību. Par zelta glabāšanu jāmaksā. Tas rada izmaksas. Un tā
vērtība pieaug tikai tad, ja dzīvojam pasaulē, kurā ir spēcīga inflācija.
Zelts ir drošais patvērums, kur dodas investors, lai saglabātu savas naudas vērtības. Mūsdienu ekonomikā kā investīciju līdzeklis ārpus šiem katakliskajiem īsajiem periodiem zelta vērtība ir salīdzinoši neliela.»
Vēl pirms desmit gadiem Latvijas Bankas ienākumi no zelta termiņnoguldījumiem bija 200 tūkstoši latu gadā, liecina centrālās bankas informācija. Šobrīd procentus par zeltu nesaņem, uzsver ekonomists Zigurds Vaikulis: «Zelta ienesīgums vai procentu likme ir nulle. Turklāt par zelta glabāšanu kaut kas vēl jāsamaksā. Latvijas īpašumā esošais zelts stāv, tas netiek ne pirkts, ne pārdots. Proaktīvi netiek izmantots.»
No zelta daudzuma Latvija varētu nopelnīt vien tad, ja to pārdotu.
Zigurds Vaikulis, «Citadele Asset Management» Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs: «Visa peļņa, kamēr zelts nav pārdots, tā ir virtuāla. Bet principā Latvija zelta rezerves, ja pārdotu tagad, pārdotu divas reizes dārgāk nekā pirms pieciem gadiem.»
Tikmēr Latvijas Bankā skaidro, ka zelts kā finanšu aktīvs papildus tiek glabāts riska mazināšanas nolūkos, kā arī tiek gaidīts laiks, kad atkal ar to varēs pelnīt naudu. Taču līdz
ar iestāšanos eirozonā Latvijai 4,4% no savām kopējām ārējām rezervēm nāksies nodot Eiropas Centrālajai bankai Frankfurtē
– gan ārvalstu valūtu, gan cēlmetāla lietņus, kas šobrīd tiek uzglabāti Lielbritānijā.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas pārstāvis: «Tāda kārtība ir, kura iedibināta kopš Eiropas izveidošanas. Un to arī, ja Latvija virzīsies uz eiro 14. gadā, mēs ievērosim.»
Pēc eiro ieviešanas lielākā daļa Latvijai piederošās ārvalstu valūtas un zelta rezerves paliks Latvijas Bankas pārvaldībā. No kopējām ārvalstu rezervēm – 5 līdz 8 miljardiem eiro, Eiropas Centrālajai bankai pārvaldībā tiks nodota salīdzinoši neliela daļa - 253 miljoni. No tiem zelta vērtība ir 38 miljoni jeb 0,7%.
Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas pārstāvis: «Latvijas Bankai ir prasība pret ECB tieši šīs summas apmērā.»
Atsevišķas personas un arī Saeimas deputāti izteikuši bažas, ka notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Kamēr Latvija sev piederošu zeltu nodod citiem, Vācija paziņojusi par sava dārgmetāla repatriāciju no ASV un Lielbritānijas uz glabātuvēm Vācijā.
Ģirts Rungainis, «IBS Prudentia» investīciju baņķieris: «Tas ir tīri ģeopolitisks jautājums. Pirmkārt tiek likvidētas Otrā pasaules kara sekas. Jo šis zelts atrodas ASV, jo Anglija baidījās no hitleriskās Vācijas iebrukuma. Pēc tam visi baidījās no PSRS iebrukuma. Un attiecīgi zelts varētu iet zudumā. Tāpēc šis zelts tika pārvietots uz drošāku vietu. Eiropas valstis jūtas drošāk, ja zelts atrodas pie viņiem.»
Pasaulē ik gadu tiek saražoti 4000 tonnu zelta. Puse no tā tiek realizēta juvelierizstrādājumos, bet mazāko daļu – aptuveni 10% sev paņem centrālās bankas.