Eiropa iztērējusi miljardiem eiro, glābjot finanšu grūtībās nonākušās bankas, taču ir pamats domāt, ka šajā procesā varētu būt zaudēta vesela jauniešu paaudze, izteicies Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs. Milzīgais bezdarba līmenis Eiropas dienvidos aizsācis protestus, radot bažas par plaša mēroga sociālo krīzi.
«Mēs izglābām bankas, taču pastāv risks, ka zaudēta paaudze,» atzina Šulcs. «Viens no lielākajiem apdraudējumiem Eiropas Savienībai (ES) ir tas, ka ļaudis pilnībā zaudē ticību, ka ES spēs atrisināt viņu problēmas. Un, ja ticību zaudē jaunākā paaudze, Eiropas Savienība patiesi ir briesmās.»
Kopš 2009.gada nogales, kad Grieķijā sākās smagā parādsaistību krīze, kas pāršalca teju visu Eiropu, Brisele izveidojusi kompleksus glābšanas mehānismus, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām ES dalībvalstīm un glābtu apdraudētās bankas. Šim mērķim kopumā tika atvēlēti 700 miljardi eiro (491,9 miljardi latu).
Taču mazāk uzmanības tika veltīts krīzes ietekmes mazināšanai, par ko liecina arī fakts, ka visā ES teritorijā bez darba ir vairāk nekā 26 miljoni cilvēku, tostarp katrs otrais jaunietis Grieķijā, Spānijā, kā arī atsevišķos Itālijas un Portugāles reģionos.
Kā liecina pagājušajā nedēļā publiskotie dati, Grieķijā bez darba ir 57% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, ar līdzīgām problēmām šobrīd saskaras arī Spānija, kur nereti 30 gadu slieksni pārkāpušie augstskolu absolventi nekad nav bijuši nodarbināti.
Milzīgais bezdarba līmenis vairākās Eiropas dienvidu valstīs aizsācis protestu vilni un ne reizi vien izraisījis vardarbības uzliesmojumus, radot bažas par plaša mēroga sociālo krīzi, tostarp noziedzības līmeņa pieaugumu un uzbrukumiem imigrantiem, kas savukārt varētu vēl vairāk saļodzīt jau tā nestabilo valdību pozīcijas.
