«Ātro kredītu» nozares finansētāju vidū ir gan politiķi, gan dažādās ārzonās reģistrētas kompānijas, gan sms kredītus kritizējošās komercbankas, pētniecības projekta «smsSOS» ietvaros noskaidrojis LTV raidījums «De facto». «Ātrajiem kredītiem» nauda nākusi, piemēram, no tādām valstīm kā Beliza un Dominika.
«Ātrajiem kredītiem» naudu devuši politiķi, ofšori un komercbankas (39)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Interesanta ir pirmo miljonu izcelsme «ātro kredītu» tirgus līderim «4finance» grupai. Tam sēklas naudu savulaik deva vairāki uzņēmumi – piemēram, nu jau likvidētais SIA «Liepājas namserviss» aizdeva 326 804 latu. Uzņēmums saistīts ar skandalozu slavu ieguvušo Liepājas domnieku Ivaru Kesenfeldu, kuru pašvaldībā pazīst kā aktīvu nekustamā īpašuma tirgus darboni.
Tomēr lielāko naudu «4finance» ieguva no SIA «AD Consult» - vairāk nekā pusotru miljonu latu (1 598 872). Uzņēmums pieder advokātam Edgaram Dupatam un Uldim Arnicānam, un «Lursoft» informācija liecina, ka viņi arī finansējuši darījumu. Abi vairāk zināmi kā ilggadēji «Liepājas autobusa parka» pārstāvji – šis uzņēmums pieder ekspremjera Andra Šķēles ģimenei. Vai tādējādi «ātro kredītu» biznesā caur starpniekiem nav nonākusi arī ekspolitiķa nauda, atbildes gan nav – šādi darījumi Šķēles amatpersonas deklarācijās neparādās, savukārt Dupats, kurš šobrīd ir «Liepājas autobusu parka» padomes priekšsēdētājs, uz «De facto» jautājumiem atbildes atteicās sniegt.
«Paldies par izrādīto interesi. SIA «AD Consult» atturas no izvērstiem komentāriem par savu komercdarbību, tai skaitā konkrētām darbībām,» raidījumam norādīja Dupats.
Politiskajās aprindās pazīstams ir arī kāds cits «4finance» sēklas naudas devējs. Uzņēmējs un basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Martinsons. Viņam piederošie uzņēmumi «MM Investīcijas» un «MD Birojs» ātro kredītu līderim kopā aizdevuši 1,2 miljonus latu (1 229 907). «Lursoft» pieejamā informācija liecina, ka šos līdzekļus šīs firmas ieguvušas gan no paša Martinsona, gan kādām neatšifrētām fiziskām un juridiskām personām.
Vienīgais politiķis, kurš līdz šim atzinies, ka aizdevis naudu «ātrajiem kredītiem», ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks. 2010.gadā viņš «4finance» īpašniekiem aizdevis pusmiljonu eiro. Un labi nopelnījis – par aizdevumu saņēmis vairāk nekā 80 tūkstošus latu procentos.
Kā «De facto» apgalvoja politiķis, naudu «ātrajiem kredītiem» viņš aizdevis tāpēc, ka «tai laikā tie zēni jeb tie cilvēki, kas uztaisīja to «SmsCredit», tie daļa ir no Latvijas, un tie arī bija kapitāldaļu turētāji un nu tie paši akcionāri. Un tai pirmā posmā es aizdevu uz to gadu. To jau pirms diviem gadiem viņi atdeva atpakaļ. Un pa to laiku ir mainījušies arī, es saprotu, akcionāri tajā kompānijā. Līdz ar to, ja skatās ar šodienas acīm, tad tai laikā, viņi bija tikai bērnu autiņos.»
Ameriks vairās atbildēt, ar ko tieši vienojies par aizdevuma došanu. Viņa naudas ceļš ir interesants, jo politiķis naudu aizdeva kādai Belizā reģistrētai ofšorkompānijai «Prosperty Financing limted», lai gan «4finance» īpašnieks tobrīd formāli bija Maltā reģistrētā kompānija «Fatcat Investments». Kāpēc bija jāizvēlas šāda darījuma ķēde, nevis aizdot naudu «pa tiešo» Latvijas uzņēmumam, no Amerika atbildēm gan nav saprotams.
«Nu bet tajā firmā ir vairāki rēķini. Viņi to visu dara. Tas nāca no mana oficiāla bankas konta, un banka arī atdeva atpakaļ, uz šo pašu kontu pārskaitīja, nodokļus nomaksāja. Vairākas kontrolējošās struktūras to pārbaudīja un nekādus pārkāpumus arī neatklāja,» sacīja Ameriks.
Šobrīd «4finance» galvenais finansētājs ir pašmāju «Trasta komercbanka». Gluži «pašmāju» gan nevar teikt, jo līdzekļus kredītu devējs sākotnēji aizņēmies no šīs bankas Kipras filiāles. «Lursoft» informācija liecina, ka vēl pagājušā gada maijā reģistrēta komercķīla 11 miljonu latu (11 364 341) vērtībā par labu «Trasta komercbankai». Tomēr banka noliedz, ka tās saistības būtu tik lielas, un no komentāriem atteicās, jo tās ekspozīcija «ātrajos kredītos» neesot būtiska.
«Ātros kredītus» finansē komercbankas
«De facto» norādīja, ka šobrīd nedaudz divkosīgi šķiet arī banku aicinājumi sms kredītu nozari sakārtot, jo pašas bankas to dāsni finansējušas. Tiesa, pārsvarā to darījušas kredītiestādes, kuras orientējušās uz nerezidentu apkalpošanu un ar labu slavu neizceļas. Tā «Reģionālā investīciju banka» aizvadītā gada nogalē reģistrējusi 1,8 miljonu latu (1 840 000) vērtu komercķīlu parādniekam «ExpressCredit». Interesanti arī, protams, ka to pašu «ExpressCredit» finansējusi arī valstij piederošā «Citadeles banka».
Savukārt kādai citai finanšu iestādei – «Rietumu bankai» pašai pieder «ātro kredītu» izsniedzējs – InCREDIT GROUP un banka finansējusi arī citus sms aizņemšanās pakalpojumu sniedzējus, piemēram, «Grand credit», 2011.gadā aizdodot tam 3 miljonus latu (3 632 302). «Grand credit» līdzīpašnieki meklējami Karību jūras salās – Dominikā, un no šīs valsts ātrajiem kredītiem arī atceļojis miljons latu (1 080 864). Lieki piebilst: kam pieder šī kompānija - nav iespējams noskaidrot.