Latvija varētu būt gatava domāt par veto tiesību izmantošanu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās, ja mūsu valsts zemniekiem joprojām solīs zemākos tiešmaksājumus Eiropā.
Latvija var izmantot veto zemnieku zemo tiešmaksājumu jautājumā (49)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums jābūt vismaz vienādā līmenī ar Baltijas kolēģiem,» šodien Latvijas Televīzijā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), atzīstot, ka pretējā gadījumā Latvijai nāksies nopietni pārdomāt, vai vispār atbalstīt šādu budžetu.
«Mēs turpinām strādāt uz divām Latvijai ļoti svarīgām lietām - pirmkārt, lai tiešmaksājumi tiktu izlīdzināti nevis 2020.gadā, bet ātrāk, un otra absolūti nepieņemama situācija, kur mums nopietni jādomā, vai mēs vispār gribam atbalstīt budžetu, ja Latvija joprojām tiešmaksājumu ziņā paliek pēdējā vietā ES. Tas vienkārši nav pieņemami. Domāju, ka arī ministru prezidents šo prasību rīt uzturēs,» pauda Rinkēvičs.
Ir labāk, nekā bija sākumā
Politiķis norādīja, ka salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu 2011.gada jūnijā, kad sākta budžeta apspriešana un tiešmaksājumi Latvijai bija paredzēti 54% apmērā 2020.gadā, situācija ir uzlabojusies. «Šobrīd aptuveni runājam par tādu līmeni, kas varētu būt 75% līdz 80%. Diskusija par šo jautājumu vēl turpināsies un tas jebkurā gadījumā ir progress, taču tajā pašā laikā tas mūs joprojām neapmierina,» sacīja ārlietu ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka Latvijas valstij piedāvājums no ES prezidenta Hermana van Rompuja puses jau tagad ir īpašāks un lielāks, nekā citām ES dalībvalstīm. «[Prezidenta] piedāvājums būs balstīts uz novembra piedāvājumu, kas mums ir daudz labvēlīgāks, nekā tas, ko savulaik piedāvāja Eiropas Komisija pie daudz lielāka kopbudžeta daudz vairāk samazinot tiešmaksājumus un samazinot Kohēzijas aploksni,» sacīja ministrs.
Rinkēvičs prognozēja, ka
diskusijas par Eiropas daudzgadu budžetu rīt ilgs vairākas stundas līdz pat piektdienas rītam,
jo pirmais jautājums būs nevis par to, kā naudu tērēt, bet gan - cik tērēt, jo tās 10 valstis, kuras Eiropas budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem, vēlas Eiropas Savienības budžetu samazināt, pret ko iebilst pārējās valstis.
«Mēs noteikti gribētu panākt vēl labāku vienošanos, bet domāju, ka no šīm sarunām visas valstis aizbrauks vienlīdz neapmierinātas un būs zināmi kompromisi,» uzskata Rinkēvičs un piebilda: «Tā būs visu cīņa ar visiem.»
Vienlaikus ministrs norādīja - ja rīt 27 valstīm tomēr izdosies panākt vienošanos Eiropas Padomē, savienības daudzgadu budžets būs jāapstiprina Eiropas Parlamentā, un tajā gaidāmas tikpat asas diskusijas.
Kā ziņots, ES dalībvalstu vadītāju vidū šodien plenārsēdē notikušas debates par taupības pasākumiem Eiropas daudzgadu budžetā, kurās izskanējuši atšķirīgi viedokļi - daļa deputātu uzskata, ka dalībvalstis nedrīkst pašreizējās krīzes dēļ nolemt stingrai taupībai līdz pat 2020.gadam, taču citi pauda, ka ES jāpieņem līdzsvarots budžets un to nedrīkst nolemt deficītam.
Deputāti šodien mudināja ES dalībvalstu vadītājus vienoties par tādu budžetu, kurā būtu pietiekami līdzekļu, lai ES varētu pildīt savus solījumus, un kas vienlaikus būtu arī tik elastīgs, lai nodrošinātu ES rīcībspēju ārkārtas situācijās. Vairāki deputāti kritizēja dalībvalstis par mēģinājumiem samazināt EK ierosināto budžeta apjomu, nedomājot par šīs rīcības sekām.
«Mēs nevaram piekrist septiņus gadus garam taupības budžetam. Tā rīkojoties, mēs pieņemam, ka krīze būs bezgalīga. Tik pesimistiski mēs tomēr neesam», teica Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Žozefs Dols (FR).
Savukārt parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs ir diametrāli pretējās domās - viņš uzsvēra, ka neparakstīs budžeta plānu, kas to neglābjami nolemj deficītam. «Pat ja Parlaments man to uzdos, es šādu budžetu neparakstīšu, jo tas ir pretlikumīgi. ES Līgums paredz, ka mums ir jāpieņem līdzsvarots budžets.»
Deputāti mudināja dalībvalstis pārtraukt finanšu ministru sacensību par īpašiem izņēmumiem vai atlaidēm. Tam varētu pielikt punktu, paredzot ES budžeta finansēšanu no jauniem «pašu resursiem», nevis tiešajām dalībvalstu iemaksām.
«Mums ir vajadzīgi pašu resursi, jo šī apkaunojošā sacensība, kur dalībvalsts cīnās pret dalībvalsti, ir jāpārtrauc,» teica sociāldemokrātu grupas vadītājs Hanness Svoboda.
Daži deputāti norādīja, ka mazāka apjoma budžets, ja to reformētu, varētu darboties labāk par pašreizējo.
ES ilgtermiņa budžets, zināms arī kā daudzgadu finanšu plāns, paredz ierobežojumus ES ikgadējiem tēriņiem ikvienā budžeta sadaļā laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Lemjot par ES gada budžetu, Parlamentam un dalībvalstīm ir jāievēro daudzgadu plānā paredzētie ierobežojumi. Daudzi deputāti uzsvēra, ka ekonomikas krīzes sekām nevajadzētu ietekmēt ES budžetus pēc tam, kad pati krīze jau būs pārvarēta.
«Mēs neuzskatām, ka, panākot vienošanos Eiropas Padomē, viss būs atrisināts. Pēc tam sāksies intensīvas pārrunas ar Parlamentu. Samits ir vien pirmais solis, nevis procesa beigas», noslēgumā teica Īrijas ministre Kreitone.
Viņa piebilda, ka Eiropas Padome ir sadzirdējusi un apsvērs Parlamenta prasības nodrošināt budžeta elastību, veikt vidusposma pārskatīšanu un nodrošināt pašu resursus.