Ierēdņi: diskusija, cik liela ir godīga samaksa, būs interesanta (202)

Ministrija pavasarī nāks klajā ar savu piedāvājumu minimālās algas apmēram Latvijā nākamgad, kas pašlaik ir 200 latu.

«Šogad tā būs ļoti interesanta diskusija, mēs tai rūpīgi gatavojamies, jo arodbiedrības, vismaz neoficiāli, jau ir darījušas zināmu, ka tām ir pamats uzskatīt, ka darba devēji neatdod darbiniekiem pietiekamu daļu no nopelnītā. Mēs gatavojamies, lai saprastu, cik tad būtu godīga darba samaksa un vai darbinieki objektīvi nesaņem par maz un viņu produktivitāte ir augstāka,» sacīja Jaunzeme.

LM summu nenosauc

Viņa norādīja, ka sociālie partneri minimālo algu pārskata katru gadu. Jaunzeme atturējās nosaukt ciparu, kādu varētu piedāvāt LM sarunās.

«Tas ir jautājums, vai mazkvalificētais cilvēks, kuram būtu domāta šī minimālā darba alga, tiešām to nopelna. Tas ir ekonomisks rādītājs, tas nav sociāls jēdziens,» atzina Jaunzeme.

LM šogad ir noteikusi piecas šā gada darbības prioritātes – sociālās drošības sistēmas attīstība atbilstoši pēckrīzes vajadzībām, uz iekļaujošu izaugsmi vērsta nodarbinātības politika, atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti, virzība uz aprūpi ārpus institūcijām.

Lielus pārsteigumus no PB pētījuma negaida

Lieli pārsteigumi no Pasaules Bankas (PB) pētījuma par bezdarbniekiem Latvijā netiek gaidīti, žurnālistiem trešdien atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. «Mēs gaidām Pasaules Bankas pētījuma rezultātus, kas, visticamāk, lielus pārsteigumus nenesīs, bet būs zināma konkrētība,» sacīja Jaunzeme.

Pasaules Bankas pētījums «Latvija: kurš bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?» kalpos par pamatu darba tirgus politikai. Viens no izaicinājumiem būs 50 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku.

«Neredzam citu veidu, kā integrēt cilvēkus sabiedrībā, kā vienīgi caur darbu. Tas ir primārais uzdevums – katram censties palīdzēt atrast darbu. (..) Noteikti saskarsimies ar to, ka mums būs jāintensificē darbs ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Cilvēki, kas pakļauti šādai situācijai, ir 50 tūkstoši, tas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem ne tikai Labklājības ministrijai, bet arī valdībai, kā turpmāk rīkoties,» uzsvēra Jaunzeme.

Pētījums tiks publiskots februārī. Pagājušā gada beigās bezdarba līmenis Latvijā bija 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Decembra beigās Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē bija 104 052 bezdarbnieki.

Latvijas problēma ir liels strādājošo nabagu skaits

Latvijas problēma ir liels strādājošo nabagu skaits, atzina Labklājības ministrijas (LM) amatpersonas, informējot par galvenajiem darba virzieniem šogad.

Strādājošie nabagi ir cilvēki, kas strādā, bet ir pakļauti nabadzības riskam, jo nespēj izdzīvot un sevi uzturēt ar nopelnīto. «Mums ir liels strādājošo nabagu skaits. Viens no iemesliem ir, ka cilvēki saņem oficiāli mazus ienākumus, otrs iemesls – tie ir cilvēki, kas strādā publiskajā sektorā un saņem līdz 200 latiem,» atzina ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Labklājības ministre Ilze Viņķele situāciju, ka strādājošie nespēj iztikt ar nopelnīto, nosauca par nenormālu. «Mums ir pietiekami augsts nabadzības riskam pakļauto skaits, kas strādā, īpaši ģimenēs ar bērniem. Šī situācija ir nenormāla. Mūsu pienākums ir piedāvāt tādu pakalpojumu klāstu, ne tikai pabalstus, kas ļautu situāciju uzlabot straujāk,» norādīja ministre.

Nenormāli: palīgam mazāka alga nekā aprūpējamajam

Vēl šogad LM iecerējusi palīdzēt sabiedriskajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem, kuri saņem niecīgu atalgojumu un ir pakļauti nabadzības riskam. Pēc LM datiem, aptuveni 4,5% no publiskajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem alga nepārsniedz 200 latu.

«Normālai lietu kārtībai ir jābūt tādai, ka cilvēks ar savu darbu var nopelnīt pienācīgu iztiku sev un savai ģimenei,» šodien sacīja labklājības ministre. Ja šogad algu pielikumu izjutīs skolotāji, policisti un valsts sociālās aprūpes centru darbinieki, tad LM iecerējusi turpināt iesākto kursu, parūpējoties arī par citiem cilvēkiem, kuri saņem atalgojumu no valsts vai pašvaldībām, piemēram, veselības aprūpē nodarbinātajiem un valsts ierēdniecībā strādājošajiem.

Labklājības ministre minēja arī sociālo darbinieku zemo atalgojumu un uzsvēra, ka lielākais šo darbinieku skaits ir pašvaldību iestādēs, un tā ir pašvaldību funkcija lemt par viņu atalgojumu. «Ja

sociālā darbinieka ienākumi neatšķiras no viņa klienta ienākumiem - situācija ir nenormāla

,» izteicās ministre.

Sola atbalstu ģimenēm ar bērniem

Esošo atbalsta pasākumu sistēmu ģimenēm ar bērniem LM iecerējusi pilnveidot ar jaunām iniciatīvām attiecībā uz pabalstiem un pieskatīšanas pasākumiem. Visus plānus LM pārstāves neatklāja, tomēr sacīja, ka vispirms ministrija centīsies legalizēt pašreizējos bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzējus, piemēram, aukļu servisus. Tādējādi vecāki, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma nebūs atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā, no šā gada 1.septembra saņems mērķa maksājumu - 100 latu mēnesī - un varēs to izmantot sava izvēlētā pieskatīšanas pakalpojuma nodrošināšanai - auklēm, privātajiem bērnudārziem u.c.

Kā īpašu prioritāti šim gadam LM ir definējusi atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. LM uzskata, ka patlaban pabalsti šiem cilvēkiem nav pietiekami, un cer tos palielināt. LM arī plāno diskutēt ar Veselības ministriju (VM), lai cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti tiktu piešķirti rehabilitācijas un veselības uzlabošanas pasākumi ātrāk nekā pusgadu pirms prognozētās invaliditātes iestāšanās, kā tas ir patlaban.

Sola palīdzēt atrast darbu

Viens

no īpaši svarīgiem LM uzdevumiem ir palīdzēt katram cilvēkam atrast darbu,

sacīja Jaunzeme. LM plāno noteikt stingrāku pienākumu bezdarbniekam pieņemt darbu, kas viņam tiek piedāvāts. Šogad iecerēts arī īstenot reģionālās mobilitātes programmu «Darbs Latvijā», tāpat sākts pasākums «Jauniešu darbnīcas» un turpināsies citi jau aizsāktie nodarbinātības pasākumi.

Ministrija šogad paredzējusi veltīt daudz lielāku uzmanību arī sociālā darba attīstībai, kā arī pilnveidot sociālās palīdzības sistēmu, pārejot no pasīviem atbalsta pasākumiem uz aktīviem pasākumiem, lai cilvēks pēc iespējas īsāku laiku atrastos atbalsta saņēmēja statusā. Tāpat plānots pastiprināt sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroli. Ministrija jau apzinājusi aptuveni 60 no kopā 800 pakalpojumu sniedzējiem, kurus drīzumā gaida pārbaudes.

«Lai varētu mērīt darbu rezultātus, esam definējuši izmērāmus rezultātus – sociāli apdrošinātu cilvēku skaita pieaugums, lielāka vidējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu alga, paplašināts atbalsts strādājošajiem cilvēkiem ar bērniem, samazināts nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits,» uzskaitīja Viņķele.

Ģimeņu situāciju varētu uzlabot, strādājot pie neapliekamā minimuma paaugstināšanas un atvieglojumiem par apgādājamo. Risinājumiem jābūt izstrādātiem pavasarī, kad sāksies diskusijas par 2014.gada budžetu.

«Krīze ekonomikā ir pārvarēta. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem, lai lēmums par aizbraukšanu no Latvijas nebūtu vairs aktuāls,» uzsvēra ministre Viņķele.