Varbūtība, ka Latvijas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā (ESM) sasniegs miljardus, ir tuva nullei, uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.
Latvijas Banka: Varbūtība, ka Latvijas iemaksas ESM sasniegs miljardus, ir tuva nullei (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka Latvijai būs plašas iespējas aizstāvēt savas intereses būtiskāko ESM lēmumu pieņemšanā.
Mičūne uzsver, ka ESM kreditēšanas risks vērtējams kā zems un ir ļoti maza varbūtība, ka ESM dalībvalstij papildu apmaksājamajam kapitālam būs jāiegulda arī kapitāls pēc pieprasījuma. Apmaksājamais kapitāls Latvijas gadījumā ir 199 miljoni eiro jeb 139,3 miljoni latu vairāku gadu garumā, savukārt kapitāls pēc pieprasījuma Latvijai ir ap 1,4 miljardiem eiro jeb 0,98 miljardiem latu.
ESM palīdzību valstis varēs saņemt uz stingriem nosacījumiem. Piemēram, ESM palīdzības saņēmējvalstij būs jāievēro makroekonomikas stabilizācijas programma vai iepriekš atrunāti nosacījumi. Tādējādi vidējā termiņā būs būtiski palielināta varbūtība, ka valsts spēs atmaksāt savas saistības pret ESM, skaidro centrālās bankas ekonomiste.
Tāpat, saņemot valsts pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai, tiks vērtēts, vai situācija šajā valstī apdraud eirozonas finanšu stabilitāti kopumā un vai valsts parāds ir ilgtspējīgs. Ja valsts parāds tiek novērtēts kā neilgtspējīgs, makroekonomikas stabilizācijas programmā var iestrādāt nosacījumu, ka palīdzība tiks sniegta tikai tādā gadījumā, ja ar privāto sektoru tiks panākta vienošanās par parāda norakstīšanu. Tādējādi arī privātā sektora investoriem būs jābūt gataviem uzņemties atbildību par valsts finanšu stabilitāti un nesamērīgas peļņas risku.
ESM atbalsts tiks piešķirts tikai tām valstīm, kas ratificēs jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālās disciplīnas līgumu un iekļaus nacionālajā likumdošanā nosacījumu par sabalansētu budžetu. Ievērojot fiskālo disciplīnu, tiks samazināts jaunu finanšu satricinājumu risks un iespējamība, ka ESM tiks izmantots bezatbildīgi. Eiropas vadošo institūciju mērķis ir panākt, lai tālākā nākotnē pēc ES parāda krīzes pārvarēšanas ESM pastāvētu kā papildu drošības garants, kuru nebūs nepieciešams iedarbināt, akcentē Mičūne.
ESM atbalsta saņēmējvalstīm izsniegtajiem kredītiem, līdzīgi kā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumiem, ir noteikts priekšrocību statuss. Tiesa, SVF izsniegtajiem kredītiem ir augstāks priekšrocību statuss. Tas nozīmē, ka atbalsta saņēmējvalstij maksātnespējas gadījumā savas saistības vispirms būs jākārto ar SVF, tad ESM un tikai pēc tam - ar pārējiem kreditoriem. Tādēļ varbūtība, ka ESM no atbalsta saņēmējvalsts spēs atgūt visu vai lielāko daļu no izsniegtā kredīta līdzekļiem pat tās maksātnespējas gadījumā, ir augsta. Pat materializējoties ļaunākajam scenārijam - maksātnespējai, ESM ietvaros izsniegtie aizdevumi, visticamāk, netiktu norakstīti klasiskā izpratnē, vien tiktu būtiski pagarināts to atmaksas termiņš, skaidro centrālajā bankā.
«Praksē kapitāla pēc pieprasījuma iemaksa nozīmētu, ka sarežģījumu gadījumā tas būtu pats galējais solis, līdz kuram teorētiski iespējams nonākt vien tad, ja privātā sektora līdzdalība parādu norakstīšanā un makroekonomikas stabilizācijas programma ar visiem no tās izrietošajiem stingrajiem nosacījumiem būs izrādījusies nepietiekama,» skaidroja Mičūne.
Viņa apstiprināja, ka būtiskāko ESM lēmumu pieņemšanā būs jāievēro visu eirozonas valstu intereses, tostarp arī Latvijas intereses pēc tam, kad mūsu valsts būs pievienojusies Eiropas vienotajai valūtai. Nozīmīgākos lēmumus attiecībā uz ESM darbību vienbalsīgi pieņem ESM padome, ko veido eirozonas valstu finanšu ministri.
Tas nozīmē, ka Latvija, piedaloties ESM, pamatotas nepieciešamības gadījumā varēs bloķēt tai nepieņemamus lēmumus, piemēram, attiecībā uz maksimālo ESM aizdošanas kapacitāti, jaunu ESM akciju emisiju, izmaiņām apmaksājamā kapitāla apjomā un citiem svarīgākajiem jautājumiem, skaidro ekonomiste.
Jau ziņots, ka Latvija eirozonai vēlas pievienoties no 2014.gada janvāra. Tuvākajā laikā Latvija lūgs Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku sniegt ārpuskārtas konverģences novērtējumu jeb izvērtēt valsts ekonomikas gatavību uzņemšanai eirozonā.