Stājas spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas paredz normu kopumu parāda atgūšanas procesam ārpus tiesas ceļā, nosaka komunikācijas procesu starp parādnieku un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju, kā arī paredz to, ka turpmāk piedziņas kompānijām būs jāsaņem speciālā atļauja jeb licence, lai darbotos tirgū.
Kā skaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, līdz ar to patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.
Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.
Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāsaņem speciālā licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai. Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju skaitu un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādējādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā.
Prasība par speciālās atļaujas (licences) nepieciešamību ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam stāsies spēkā 2013.gada 1.maijā. Tāpat likums paredz noteiktu darbību kopumu un veidu, kādā parāda piedzinējam jākomunicē ar parādnieku, kā arī tas ieviesīs skaidrību jautājumā par parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanu un fizisko personas datu izmantošanu parāda piedziņas procesā. Ministru Kabineta noteikumi, kas paredzēs parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī.
Lai ārpustiesas parāda piedziņas process būtu skaidrāks, likums paredz kārtību, kādā parāda piedzinējam organizējama komunikācija ar parādnieku. Piemēram, uzsākot parāda atgūšanu, parāda piedzinējam būs rakstveidā jāpaziņo parādniekam par parāda esamību, rakstiski jāsniedz pamatinformācija par sevi, informācija par parāda apmēru, parāda atgūšanas izdevumiem (ja tādi ir), parāda atmaksas kārtību un termiņu, kā arī jāietver informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību.
Savukārt iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas. Parāda ārpustiesas pakalpojumu sniedzējs nebūs tiesīgs bez parādnieka piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā, izpaust trešajai pusei (t.sk., darba devējam, citiem ģimenes locekļiem) informāciju par parādnieku un tā parādu. Saskarsmē ar parādnieku tiek aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus un aizskart personas cieņu un godu.