Latvijai par iemaksām Eiropas Stabilitātes fondā būs dividendes (15)

Latvijas iemaksas ESM pirmo piecu gadu laikā būs 40 miljoni eiro (28 miljoni latu) ik gadu, bet pēc 12 gadu pārejas perioda šim skaitlim jāsasniedz 324 miljoni eiro (226,8 miljoni latu).

«Šīs izmaksas nav tik lielas, lai tas būtu nopietns arguments nestāties eiro zonā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tās ir iemaksas pamatkapitālā, nevis zaudējumu norakstīšana. Iemaksājot šo naudu, mēs to nenorakstām. Šī nauda paliek un mēs par to saņemam dividendes katru gadu,» akcentēja Bitāns.

Latvijas iemaksas ESM viņš salīdzināja ar mājokļa apdrošināšanas polises iegādi. «Ja gada laikā māja nenodeg, mēs taču nesakām, ka izmetām naudu veltīgi, nevajadzēja tā darīt un nākamreiz nepirksim. Mēs vienalga pērkam apdrošināšanas polisi, jo zinām, ka tas ir vajadzīgs arī mums pašiem. Tas nekas, ka pirmajā gadā nekas nenotika. Mums ir vajadzīga drošības sajūta, ka arī nākotnē ar mums nekas nenotiks,» skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks.

Līdzīgi ir ar iemaksām ESM - mēs gūstam pārliecību, ka vajadzības gadījumā šis fonds mums palīdzēs un palīdzība būs lielāka par iemaksām.

Vienīgais veids, kā iemaksāto naudu var zaudēt, ir tad, ja palīdzības saņēmējvalsts bankrotē. Patlaban lielākās bažas ir par Grieķiju, taču pat pie sliktākā scenārija Latvija neuzņemsies pārējo eirozonas valstu esošās saistības attiecībā uz šo valsti.

Vairākas citas eirozonas valstis saskārušās nevis ar maksātspējas problēmām, bet gan neskaidrību par to banku nākotni. Šī neskaidrība «dzen augšā» procentu likmes. Veidojas apburtais loks - jo augstāk ir procentu likmes, jo grūtāk valdībām finansēt savas vajadzības un jo grūtāk valdībām finansēt savas vajadzības, jo augstākas procentu likmes finanšu tirgos. «Tikko valstīm ir pieeja ESM, apburtais loks tiek pārcirsts. ESM ir ļoti efektīvs instruments, ja valstis cieš no finanšu tirgus neuzticības,» uzsvēra ekonomists.

Viņš piebilda, ka runas par miljardu iemaksām ir pārspīlētas. Ir ļoti liela varbūtība, ka šādas iemaksas nebūs jāveic. Šī sistēma ir līdzīga centrālās bankas un komercbanku darbībai - centrālā banka var aizdot komercbankām neierobežotu naudas daudzumu, bet praktiski tas tā nekad nav noticis. Garantija, ka komercbanka nepieciešamības gadījumā var aizņemties no centrālās bankas naudu, darbojas pati par sevi kā efektīvs instruments uzticības nodrošināšanai, atzīmēja Latvijas Bankas ekonomists.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka precīzu Latvijas iemaksājamā kapitāla apmēru ESM un to, kā tas tiks nodrošināts, vēl nav iespējams precīzi noteikt, jo patlaban nav precīzi zināmi dati Latvijas iemaksu aprēķināšanas formulas jeb kapitāla atslēgas aprēķināšanai - to nosaka pēc Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju skaita ESM kapitāla papildināšanas brīdī.

Tomēr, vadoties no spēkā esošajām prognozēm, tiek pieņemts, ka Latvijas iemaksa ESM tā sauktajā apmaksājamā kapitāla daļā varētu sasniegt 199 miljonus eiro (aptuveni 140 miljonus latu), kas Latvijai būs ESM jāiemaksā pakāpeniski, piecu gadu laikā.

Iemaksas ir valsts daļa ESM kapitālā, līdzīgi kā, piemēram, investora ieguldījums kāda uzņēmuma akcijās, nevis Latvijas aizdevums kādai problēmu māktai eirozonas valstij. ESM līgums paredz arī peļņas jeb dividenžu izmaksu noteiktos gadījumos dalībvalstīm, kuras veikušas iemaksas šajā mehānismā.

Saskaņā ar ESM līguma nosacījumiem valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts ir zem 75% no Eiropas Savienības vidējā, 12 gadus no iestāšanās eirozonā tiek piemērota ESM iemaksu atlaide, tādēļ trīspadsmitajā gadā pēc Latvijas iestāšanās eirozonā perioda Latvijas iemaksas ESM kapitālā varētu sasniegt 324 miljonus eiro.

Otru ESM kapitāla daļu veido tā sauktais kapitāls pēc pieprasījuma. Latvijai maksimālais apjoms ir aptuveni 1,4 miljardi eiro jeb 0,98 miljardi latu. ESM dalībvalstis var saņemt pieprasījumu noteiktā laikā apmaksāt kādu pieprasāmā kapitāla daļu, piemēram, ja kādai ESM palīdzību saņemošai valstij rodas grūtības segt savas saistības aizdevuma programmā vai ESM kapitāls nav pietiekams palīdzības sniegšanai. Tomēr Latvijas Bankas ekonomisti uzskata, ka šāda varbūtība ir neliela, jo palīdzības piešķiršanas nosacījumi ir gana stingri un ESM ietvaros izsniegtie aizdevumi būs jāatmaksā pat valsts maksātnespējas jeb defolta gadījumā.

Visticamāk, ESM iemaksājamie līdzekļi netiks izņemti no valsts budžeta. Savas ESM saistības Latvija varētu īstenot, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos par pievilcīgām procentu likmēm. Līdz ar to dividendes, iespējams, vismaz daļēji kompensēs par aizņemtajiem līdzekļiem maksātos procentus.

ESM ir viens no galvenajiem elementiem eirozonas aizsardzībai pret parādsaistību krīzes negatīvajām sekām. ESM darbību sāka šā gada oktobrī un pārņēma tā priekšgājēja Eiropas Finanšu stabilitātes fonda neizmantotos līdzekļus.

ESM izmanto gan dalībvalstu kapitālu, gan garantijas. Fonds aizņemas līdzekļus naudas tirgos un tad aizdod ieņēmumus grūtībās nonākušām eirozonas valstīm ar krietni zemākām procentu likmēm, nekā tās būtu spējīgas iegūt no privātajiem investoriem.