Starptautiskie aizdevēji Latvijas valdībai iesaka pārdomāt plānoto iedzīvotāju ienākuma likmes (IIN) samazināšanu par pieciem procentpunktiem līdz 2015.gadam, pavēstīja pēcuzraudzības misijas vadītājs Latvijā Šekhars Aijars (Shekhar Aiyar).
Aizdevēji Latvijai iesaka pārdomāt IIN likmes samazināšanu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizdevēji uzskata, ka tā vietā labāk būtu izveidot divu līmeņu IIN sistēmu vai palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu.
«Plānotais IIN likmes samazinājums kopumā par pieciem procentpunktiem būtu jāpārskata vismaz attiecībā uz 2014.gadu un turpmākajos gados – labākas opcijas varētu būt divlīmeņu sistēma vai neapliekamā minimuma palielinājums,» atzina Aijars.
Viņš teica – ja valdība tomēr nepārskatīs IIN likmes samazināšanu, tad ir jāievieš citi fiskāli kompensējošie pasākumi, kas aizstās negūtos ieņēmumus budžetā, piemēram, labāka nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas sistēma, stiprinot Nekustamā īpašuma reģistru.
«Vidējā termiņā varas institūcijām vajadzētu izmantot priekšrocības, ko sniedz ekonomiskās atveseļošanās turpināšanās, lai turpinātu veidot fiskālo telpu. Būtu nepieciešamas kompensējošas strukturālās reformas, ja IIN politika nemainās, kā arī lai kompensētu vairākus citus procesus, tostarp pensiju indeksācijas atjaunošanu, daļēju otrā līmeņa pensiju iemaksu atjaunošanu un noteikto dividenžu likmju pakāpenisku samazināšanu valstij piederošajiem uzņēmumiem,» sacīja pēcuzraudzības misijas vadītājs Latvijā. Viņaprāt, tāpat kompensējoši pasākumi varētu būs nekustamo īpašuma nodokļu paaugstināšana, vairāku nelietderīgu subsīdiju likvidēšana un rūpīgāka mērķorientēta pieeja atbrīvojumiem no sociālās apdrošināšanas iemaksām un nodokļiem.
Aizdevēji uzsvēra – tā kā 2012.gada budžeta deficīts gaidāms zem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2013.gada budžetā turpmāk nostiprināsies agrākie fiskālie ieguvumi. «Ņemot vērā valsts sociālo iemaksu 2% pārvirzīšanu uz otrā līmeņa pensiju sistēmu, budžetā gaidāms fundamentāls strukturāls uzlabojums aptuveni 0,5% apmērā no IKP, tādējādi atbilstot gan Māstrihtas deficīta kritērijam, gan Eiropas Savienības (ES) Stabilitātes un izaugsmes paktam,» norādīja Aijars.
Lai arī nākamā gada budžetu starptautiskie aizdevēji novērtēja atzinīgi, tomēr atzina, ka ir iespējami uzlabojumi. «Papildu prioritārie izdevumi ir labi sadalīti, risinot daļu problēmu veselības aprūpē un reformējot zemākā līmeņa skolotāju algas. Tomēr daži budžeta elementi varētu būt labāk mērķorientēti, tostarp IIN samazinājums par 1%, kas jau ir apstiprināts likumā. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) samazinājumi un decentralizācija var negatīvi ietekmēt visievainojamāko sabiedrības segmentu. Šis pasākums būtu jāpārskata pēc pētījuma, kuru gatavo Pasaules Banka, un tas būtu jānomaina ar pabalstu reformām, kas būtu atbilstošas labākiem nodarbinātības stimuliem,» teica Aijars.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis žurnālistiem pirmdien pastāstīja, ka starptautisko aizdevēju misijā, kas noslēgusies pirmdien, būtiskākie jautājumi bija Latvijas makroekonomiskās situācijas analīze un nākamā gada budžets. To, pēc Dombrovska paustā, aizdevēji novērtēja atzinīgi un makroekonomiskās attīstības prognozes uzskata par reālistiskām.
Savukārt, komentējot aizdevēju bažas par pieaugošo nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Latvijā, Dombrovskis uzsvēra, ka šie jautājumi ir jārisina. «Kas tiecas uz nabadzības un nevienlīdzības samazināšanu, mēs gaidām Pasaules Bankas pētījumu februārī un tad arī atbilstoši tam varēsim rīkoties,» paskaidroja premjers.
Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda pēcprogrammas uzraudzības misija, piedaloties Eiropas Centrālās bankas un Pasaules Bankas pārstāvjiem, Latvijā uzturējās no 20. līdz 26.novembrim.
Starptautiskā aizdevuma programma Latvijai noslēdzās 2012.gada 20.janvārī. Paredzēts, ka pēcprogrammas uzraudzības vizītes notiks divreiz gadā līdz laikam, kad būs atmaksāti 75% no EK aizdevuma Latvijai.