Straujuma pamāca ES komisāri (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikšanās laikā Eiropas Savienības (ES) jūras lietu un zivsaimniecības komisāri Mariju Damanaki norādījusi, ka jautājumos saistībā ar nozveju kvotu izmaiņām būtu jāņem vērā ne tikai zinātnieku atzinumi, bet jākonsultējas ar jomas praktiķiem, sacīja ministres padomnieks Dainis Miķelsons.

Kā ziņots, ES komisāre pēc Straujumas ielūguma šodien ieradusies darba vizītē Latvijā, lai klātienē iepazītos ar situāciju Latvijas zivsaimniecības nozarē.

«Maksimālās ilgtspējīgās nozvejas līmeņus būtu nepieciešams noteikt, konsultējoties ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, nevis tikai pieņemot zinātnieku piedāvātos aprēķinus. Daudziem krājumiem noteiktie nozvejas līmeņi ir pārāk augsti un līdz ar to izraisa būtisku nozvejas kvotu samazinājumu vairākus gadus pēc kārtas. Tas savukārt nopietni ietekmē nozares sociālo un ekonomisko pusi. Tāpēc ir nepieciešams ievērot lielāku līdzsvaru starp krājumu saglabāšanas un nozares dzīvotspējas faktoriem,» norādīja Straujuma.

Runājot par nozveju izmetumu novēršanu, zemkopības ministre uzsvēra, ka Baltijas jūrā izmetumi daudzām sugām tikpat kā nepastāv, kā arī aicināja nepārspīlēt kontroles nosacījumus.

«Latvijas finansiālajā situācijā ir ievērojamas grūtības jau pašreizējo pietiekami komplicēto kontroles prasību nodrošināšanā. Tāpēc būtiski, lai nākotnē nozveju izmetumu aizlieguma sistēmas ieviešana, kā, piemēram, pilnībā dokumentētās sistēmas nosacījumi, neradītu papildu apgrūtinājumus zvejniekiem un valsts institūcijām. Kontroles nosacījumus nedrīkst pārspīlēt, īpaši ņemot vērā vēlmi vēl ciešāk sasaistīt ES fondu atbalsta iespējas ar kontroles prasību izpildes ieviešanu dalībvalstīs,» sacīja Straujuma.

Tāpat Latvija uzskata, ka būtu jāļauj izmantot cilvēku pārtikā arī mazāka izmēra vērtīgo sugu zivis. Latvija 2011.gadā gandrīz 95% no savas brētliņu kvotas šīs sugas zivis tika izmantojusi pārtikas ražošanai - šprotu konserviem. Līdz ar to nav prātīgi vērtīgo sugu mazāka izmēra zivis izmantot zivju miltu vai eļļas ražošanai, jo šīs zivis maksimāli jāizmanto pievienotās vērtības radīšanai un cilvēku patēriņam.

Esošie noteikti cilvēku patēriņā pieļaujamo zivju izmēru standarti būtu jāpārskata, kas veicinātu pašreizējās izmetumu daļas samazināšanu līdz minimumam, norādīja Straujuma.

Tāpat viņa sacīja, ka ES noteikti ir vērts ieklausīties konkrētā reģiona valstīs, kurām vislabāk zināmi ir konkrētie apstākļi, lai Briselē pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar šo valstu vitālām interesēm.

Tāpat zemkopības ministre vērsa komisāres uzmanību uz to, ka patlaban ES regulas priekšlikumā nav paredzēts atbalsts zivju apstrādes uzņēmumiem investīciju projektiem.

«Atbalsts paredzēts tikai ietekmes uz vidi mazināšanas projektiem, nekomerciālu sugu apstrādei, blakusproduktu apstrādei un bioloģiskās akvakultūras apstrādei. Tomēr arī tā saucamajiem lielajiem zivju produktu apstrādes uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu, kas ir īpaši nozīmīgs piekrastes reģioniem, bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, ir jāatļauj piemērot tādu pašu atbalsta intensitāte kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,» sacīja ministre.

Tāpat viņa akcentēja, ka atbalsts atsevišķām investīcijām uz zvejas kuģiem parādās vairāku pasākumu ietvaros, tomēr Latvija ir stingri pārliecināta, ka nepieciešams arī atbalsts pārmērīgi novecojušās zvejas flotes kuģu dzinēju nomaiņai pret energoefektīvākiem, to veicot dalībvalstij pieejamās flotes kopējās kapacitātes ietvaros.

«Publiskais atbalsts dalībvalstīm būtu jānodrošina arī ar pēc iespējas labvēlīgākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp, kur vien iespējams, ar augstāku atbalsta intensitāti un ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu kā atbalsta pretendentiem, tā administrējošajām iestādēm dalībvalstīs,» norādīja zemkopības ministre.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu