«Komisija līdz šim nepieredzētu soli spērusi pēc vairākkārtēju brīdinājumu Ungārijai izteikšanas, kuros aicināja palielināt centienus, lai mazinātu valsts pārmērīgi lielo budžeta deficītu,» teikts EK izplatītajā paziņojumā, uzsverot, ka Ungārija nav darījusi pietiekami daudz, lai situāciju uzlabotu.

Kohēzijas fondu līdzekļus Ungārijai varētu iesaldēt no 2013.gada 1.janvāra, un tas skartu 29% no valstij atvēlētajiem ES līdzekļiem.

«Šodienas ierosinājums uzskatāms par spēcīgāko pamudinājumu Ungārijai īstenot saprātīgu fiskālo politiku, kā arī ievērot pareizus makroekonomikas un fiskālos nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu,» trešdien sacīja ES ekonomikas komisārs Olli Rēns.

«Tagad Ungārijas valdībai ir laiks rīkoties, pirms līdzekļu izmaksas apturēšana stājas spēkā,» viņš teica.

EK pagājušajā mēnesī secināja, ka Ungārijas valdība nav īstenojusi efektīvus pasākumus, lai panāktu sava budžeta deficīta samazināšanu līdz ES noteiktajam maksimumam ‒ 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ungārijai pārmērīgs budžeta deficīts ir bijis jau kopš iestāšanās ES 2004.gadā.

Starp ES un Budapeštu pēdējā laikā ir saasinājusies spriedze saistībā ar pretrunīgi vērtētajām Ungārijas konstitucionālajām reformām, kas, pēc kritiķu paustā, ierobežo centrālās bankas, tiesu sistēmas un plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Kopš nākšanas pie varas Viktora Orbāna labēji centriskā Ungārijas valdība ir ieviesusi milzīgus nodokļus vairākām ekonomikas nozarēm, lai aizpildītu budžeta caurumu, kā arī būtībā nacionalizējusi apmēram astoņus miljardus latu vērtus aktīvus, kurus turēja privātie pensiju fondi.

Turklāt valdība ieviesusi pretrunīgi vērtētu shēmu, kas ļauj cilvēkiem, kuri kredītus ņēmuši ārvalstu valūtā, atmaksāt tos ar likmēm, kas zemākas par tirgū pastāvošajām, un šāda risinājuma dēļ Ungārijā strādājošajām bankām ir radušies zaudējumi.