Krievijas multimiljonāra Vladimira Antonova rīcības dēļ, kas noveda Krājbanku līdz bankrotam, radot ķēdes reakciju - saistītajiem uzņēmumiem, tostarp «airBaltic» privātajam akcionāram, Flika vadītajai BAS, nespējot izpildīt savas saistības, tagad valdībai būs jālemj par 25 miljonu latu aizdevuma izsniegšanu nacionālajai lidsabiedrībai «airBaltic» no Valsts kases līdzekļiem, šodien žurnālistiem apliecināja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Nacionālajai lidsabiedrībai «airBaltic» no Valsts kases līdzekļiem vēl ir nepieciešams aizdevums 25 miljonu latu apmērā, kura piešķiršanu lidsabiedrība jau ir lūgusi un gatavo nepieciešamos dokumentus, šodien žurnālistiem apliecināja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.
Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka privātais akcionārs «Baltijas Aviācijas sistēmas» (BAS) tā arī nav nodrošinājis iepriekš solīto finansējuma daļu, kurš nepieciešams lidsabiedrības darbības nodrošināšanai. Visi ieguldījuma veikšanas termiņi jau ir pagājuši un paralēli tiesā iesniegts atkārtots pieteikums par BAS maksātnespēju.
Līdz šim BAS savu pozīciju ne Satiksmes ministrijai, ne plašākai sabiedrībai par pamatkapitāla palielināšanu nav skaidrojis.
Jautājums par aizdevumu lidsabiedrībai patlaban tiek juridiski formēts un varētu tikt pieņemts pāris nedēļu laikā.
Pērnā gada decembrī vadība jau ir lēmusi par 16 miljonu latu un 41,6 miljonu latu ieguldīšanu lidsabiedrībā un, ja privātais akcionārs savu ieguldījumu - ap 41 miljonu latu - neveiks, «airBaltic» būs pieejams arī 25,4 miljonu latu aizņēmums no Valsts kases, kurš vēlāk būtu jāatdod.
Marta sākumā valdība arī skatīs lidsabiedrības biznesa plānu, kurā viens no jautājumiem būs arī flotes atjaunošana.
Matīss apstiprināja, ka patlaban esot saņemti piedāvājumi gan no kompānijas «Airbus», gan «Boeing», kuri nu tiekot intensīvi vērtēti.
Jau ziņots, ka biznesa plānu kopumā veido trīs segmenti. Izmaksu samazinājums, ko sauc «airBaltic reshape», ieņēmumu palielināšanas modulis, lai uzlabotu pārdošanas rādītājus, un Eiropas Savienības (ES) kritēriju un struktūru kopums, kas jāizpilda, lai to ES līmenī uztvertu kā biznesa plānu, iepriekš Nozare.lv skaidroja «airBaltic» vadītājs Martins Gauss.
«Biznesa plāns tiek veidots pieciem gadiem, taču taupības programma ir īsāka - maksimums divi trīs gadi. Turklāt lielākā pasākumu daļa tiks realizētā pirmajos 18 mēnešos - galvenokārt attiecībā uz floti, kā arī pārdošanas izmaksām,» stāsta Gauss.









