Pirmdien pasaules finanšu tirgi uzrādīja izaugsmi. Kā jau pēdējo mēnešu laikā ierasts, pozitīvās ziņas nodrošināja tieši Grieķija (kura tikpat regulāri tirgu iedzen arī depresijā), pieņemot kārtējos ārkārtējās taupības pasākumus. Viens no tādiem - minimālā darba alga tiks samazināta no 750 līdz 600 eiro. Tā, lūk – mums tas ir sapnis, bet sašutušie grieķi uzsāka protesta akcijas. Lai nu kā - ziņas pozitīvi ietekmēja banku sektoru, kura pārstāvji ir divos mūsu portfeļos. Cenā pieauga arī nafta, kas nenāks par labu autobraucējiem, taču naftas fonds ir mūsu «spekulatīvajā» portfelī.

Savukārt Valentīndienā tirgus pret investoriem siltas jūtas neloloja – biržas snauda. Dienas gaitā tirgus pat lēnām slīdēja uz leju, taču vakarpusē situāciju atkal nedaudz uzlaboja Grieķija – tās valdība paziņoja, ka kreditoriem drīzumā tiks nosūtītas garantijas par saistību izpildi.

Trešdiena akciju cenas iekrāsoja sarkanas. Tikai pašmāju tirgus pasaules situāciju neņēma vērā, un Latvijā akciju cenas īpaši nekritās. Negatīvu noskaņu izraisīja ASV Federālo rezervju sistēmas komitejas sēdes protokolu publicēšana. Atklājās, ka šīs institūcijas vadības vidū nav vienprātības attiecībā uz quantitative easing trešā posma uzsākšanas lietderību. Kamēr vieni to atbalsta, citi apgalvo, ka ekonomika atrodas labākā stāvoklī nekā tika prognozēts, līdz ar ko šāda stimulēšana nav nepieciešama.

Ceturtdien tirgus atradās rallija režīmā - Dow Jones indekss pieauga gandrīz par vienu procentu. Rīta pusē gan pienāca kārtējās ziņas no grieķiem, kuri cīnās ar kreditoriem par kārtējo maksājumu piešķiršanu, kā arī aģentūras Moody’s paziņojums par iespējamo vadošo banku kredītreitingu pārskatīšanu (visticamāk - ne jau uz augšu!). Taču ceturtdienās vēl tiek publicēta virkne svarīgu makroekonomiskās statistikas datu, kuri nepievīla. Jauno māju celtniecības apjoms ASV pieauga, pārsniedzot analītiķu prognozes, bet primāro bezdarba pabalsta iesniegumu skaits turpina kristies, kad prognozes pat pieļauj to pieaugumu. Līdz ar to ātri tika aizmirsts viss negatīvais. Īpaši labi klājās finanšu sektoram, bet par 4% pieauga arī mūsu konservatīvā portfeļa pārstāvja - Microsoft akciju cena, nu - un Bils Geitss uz papīra arī kļuva par kādu miljardu bagātāks.

Savukārt piektdien noskaņojums bija nedēļas nogalei atbilstošs - bez pārsteigumiem. Kopumā šajā nedēļā Dow Jones pieauga nedaudz vairāk kā par vienu procentu un pašlaik ir sasniedzis 2008.gada maija līmeņus.

Un kas tad uz šāda fona notika ar mūsu virtuālajiem ieguldījumiem?

Portfelis «Konservatīvais», kurš sastāvēja no pazīstamu kompāniju akcijām, kopumā uzrādīja 0.98% pieaugumu. Microsoft akcijas cena nedēļas laikā palielinājās par 2.6%, pavisam cenā pieauga četras no piecām portfeļa akcijām.

Portfelis «Vietējais», kurā atradās Latvijas vērtspapīri, pieauga tikai par 0.49%. Vislielāko pieaugumu nodrošināja Olainfarm, kas šajā nedēļā kļuva par 6.4% dārgāks, savukārt diezgan lielus mīnusus deva Ventspils nafta – mīnus 4.8%.

Portfelis «Spekulatīvais», kura sastāvā bija dārgmetālu, nekustamā īpašuma, naftas un finanšu sektora fondi, uzrādīja vislabāko pieaugumu - 1.24%. Taču zeltam un sudrabam nekādu nopelnu nebija – ja zelts pieauga par nieka 0.14%, tad sudrabs nedēļas gaitā pat kritās -par 0.7%. Peļņu nodrošināja nafta (+ 4.6%) un finanšu sektors (+1.6%). Šis portfelis spēja ne tikai uzrādīt vislabāko ienesīgumu, bet arī apsteidza Dow Jones indeksu, ar kuru parasti mēdz salīdzināt ieguldījumus, lai noteiktu to efektivitāti. Protams, nedēļas griezumā kaut ko secināt ir pārsteidzīgi, bet - vienalga patīkami.

Savukārt biržas kraha piekritējus, kuri ieguldītu visus līdzekļus QID fondā, gaidītu vilšanās. Ja jau tirgus nedēļas gaitā pieauga, tad šis vērtspapīrs likumsakarīgi samazinājās par 3.2%. Nebūt negribu teikt, ka kādreiz tirgus nekritīs mazliet vai pat katastrofāli ātri – tad ar šo fondu varēs pelnīt. Taču pašlaik tirgus aug, un to, cik ilgi tas augs, nezina pat vislabākie analītiķi. Tāpēc darboties pret to ar savu naudu ir tas pats, kas nostāties uz sliedēm, lai apturētu strauji tuvojošos vilcienu.

Kādus tad secinājumus no šī eksperimenta var izdarīt?

Pirmkārt, tas nepavisam nebija sarežģīti. Protams, netika noteikts cenas līmenis, pie kura aktīvi tiktu pārdoti, ja cena ietu pret mums. Ar to mēs paši noteiktu, cik zaudēsim, ja prognoze būs aplama. Tāpat neveicām nekādu analīzi, atlasot vērtspapīrus, nenoteicām peļņas fiksēšanas līmeni un nedarījām daudzas citas lietas, ko demotirdzniecībā vēl var atļauties, bet reālajā – nekādā gadījumā.

Otrkārt, apstiprinās hipotēze, ka konservatīvie ieguldījumi (lielu uzņēmumu akcijas) cenā pieaug (un, protams, arī krīt) lēnāk, nekā spekulatīvie (dārgmetāliem un izejvielām piesaistītie fondi). Un pavisam riskanti bija ignorēt acīmredzamo finanšu tirgus izaugsmi, mēģinot būt gudrākam un iet pret pūli, liekot naudu uz tirgus kritumu. To var darīt, bet ne tad, kad grafiki rāda stabilu augšupeju, pat ja mēs šai augšupejai neredzam iemeslu.

Treškārt, arī Latvijas fondu tirgus nav zemē metams, var investēt arī pašmāju vērtspapīros, ja ārzemju biržas un fondi liekas pārāk sarežģīti. Kam nepatīk likviditāte, tie var ieguldīt citu Baltijas biržu akcijās - tirgi diezgan būtiski korelē.

Tāpat varējām pārliecināties, ka ieguldīšana naftas fondā palīdzētu samazināt risku no pieaugošās degvielas cenas. Tas nebūt nav vienīgais risku mazināšanas instruments, ko piedāvā biržas.

Un galvenais - finanšu tirgos ir piemērots šādu instrumentu klāsts ikvienam - optimistam un skeptiķim, spekulantam un investoram, akciju un valūtas cienītājam. Tirgus dod mums iespēju savu pārliecību ne tikai paust sarunās, bet arī likt tai pelnīt.