^{Ziņa papildināta ar ekonomikas eksperta P.Strautiņa un K.Kāzāka viedokli}

Kāda Eiropas Savienības (ES) amatpersona pavēstīja, ka pēc 13 stundas ilgām sarunām vienošanās panākta visos būtiskākajos jautājumos, ļaujot noprast, ka tā attiecas gan uz Grieķijas valdības parādu norakstīšanu, gan uz attiecīgajām garantijām un aizdevumiem no eirozonas valstu puses.

Oktobrī eirozonas līderi paziņoja, ka tikšot norakstīti 50% jeb 100 miljardi eiro no Grieķijas parāda privātajiem kreditoriem, kamēr Atēnu kopējais parāds ir 350 miljardi.

Papildus tiks 130 miljardi

Vienlaikus finanšu ministri vienojušies par papildu 130 miljardu eiro liela aizdevuma piešķiršanu Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas. Apmaiņā pret to Atēnām tuvāko gadu laikā nāksies samierināties ar valsts darbības stingru uzraudzību.

Papildus Grieķijai jāapņemas līdz 2020.gadam savu parādu samazināt līdz 120,5% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šobrīd, pēc piecus gadus ilgušās ekonomikas lejupslīdes, Atēnu parāds ir 160% no IKP.  Lai pilnībā saņemtu piesolīto finansiālo palīdzību, Grieķijai līdz februāra beigām jāizpilda virkne nosacījumu.

Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, kurš vienlaikus ir arī eirozonas prezidents, norādīja, ka priekšnosacījumu izpilde no Atēnu puses tiks izvērtēta nākamajā eirozonas sanāksmē, kas gaidāma marta sākumā.

Grieķiju uzraudzīs ES un SVF pārstāvji

Junkers sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pastiprinās Grieķijas novērošanu un Grieķijas konstitūcijā ir jāiekļauj jauns likums, kas garantētu tās parādu atmaksāšanu kreditoriem eiro zonā.

Līdztekus ES un SVF veiktajai novērošanai saistībā ar Grieķijas valdības lēmumiem budžeta ieņēmumu un izdevumu jomā Grieķijas valdībai nākamo divu mēnešu laikā jāpieņem klauzula, kas nodrošinātu parādu atmaksāšanas prioritāti, teikts eiro grupas paziņojumā.

Komentējot otrdienas rītā panākto vienošanos, Junkers sacīja, ka tā «nodrošinās Grieķijas nākotni eiro zonā».

«Mēs esam panākuši tālejošu vienošanos par jaunu Grieķijas programmu un privātā sektora līdzdalību, kas novedīs pie ļoti ievērojamas Grieķijas parāda samazināšanas un bruģēs ceļu uz ļoti ievērojamu oficiāla finansējuma apjomu no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), lai nodrošinātu Grieķijas nākotni eiro zonā,» sacīja Junkers.

Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi otrdien atzinīgi novērtēja šo «ļoti labo vienošanos» un «Grieķijas valdības apņemšanos atjaunot izaugsmi un stabilitāti».

Analītiķi: Atēnas aizdevums diez vai spēs glābt

Tikmēr analītiķi norāda, ka finansiālās glābšanas pasākumi var atrisināt Atēnu īstermiņa problēmas, taču pauž šaubas, ka tie varētu atdzīvināt satricināto Grieķijas ekonomiku.

Jau 2010.gadā ES un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piešķīra Grieķijai 110 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču ar to izrādījās par maz.

Vienošanās par kārtējo glābšanas paketi bija steidzama, jo jau 20.martā Atēnām obligāciju dzēšanai nepieciešami 14,5 miljardi un, ja Grieķija nesaņemtu kārtējo aizdevumu, tā faktiski būtu bankrotējusi.

Grieķi palīdzību uztver ar dalītām emocijām

Grieķijas laikraksti Briselē pieņemto lēmumu valstij piešķirt otru aizdevuma programmu otrdien sagaidīja ar dalītām emocijām, norādot uz bargiem taupības pasākumiem, kas valsti sagaida apmaiņā pret to.

Laikraksti «Ethnos» un «Ta Nea» norāda attiecīgi uz «augsto cenu, ko nāksies maksāt» un «glābšanu ar nosacījumiem», bet biznesa izdevums «Naftemboriki» joprojām pauž bažas par valsts apjomīgā parāda dzīvotspēju. «Pat ja viss izdosies, izmaksas, lai nodrošinātu mums piešķirto jauno iespēju, ir bargas,» raksta «Ethnos».

«Un atbildība par to savā ziņā ir tikai mūsu,» norāda laikraksts, nosodot kļūdas un kavējumus, kas radušies iepriekšējās Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) glābšanas programmas īstenošanas laikā.

Sagaidāms, ka pēc obligāciju apmaiņas Grieķijas 350 miljardu eiro lielās parādsaistības tiks samazinātas par 107 miljardiem eiro.  Taču apmaiņā pret šo finansiālo palīdzību Atēnām tuvāko gadu laikā nāksies samierināties ar tās darbības stingru uzraudzību.

Eiro piedzīvo kāpumu; Eiropas biržas stabilas

Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru otrdien pietuvojās 1,33 dolāru atzīmei, bet Eiropas akciju biržas saglabājās stabilas, investoriem piesardzīgi novērtējot jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai.

Rīta tirdzniecības sesijā Londonas akciju biržas indekss «FTSE 100» samazinājās par 0,07%, Frankfurtes «DAX 30» - par 0,06%, bet Parīzes «CAC 40» pieauga par 0,08%.

Kazāks: palīdzība Grieķijai mazinās stresu finanšu tirgos

Eirozonas finanšu ministru šodien panāktā vienošanās par jaunu finansiālās palīdzības paketi Grieķijai ir labs lēmums šīs valsts situācijas risināšanai īstermiņā.  Proti, tas ļaus grieķiem izvairīties no bankrota īstermiņā un mazinās stresu finanšu tirgos, kas ir labi kopējai ekonomikas attīstībai Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē,  sacīja AS «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Šis lēmums bija nepieciešams īstermiņa saspīlējuma mazināšanai un īstermiņā ir mazinājis dziļas recesijas risku eirozonas ekonomikās un ES, bet neatrisina visas problēmas, uzsvēra Kazāks.

«Pēc būtības, tā vēl arvien ir laika pirkšana - gan grieķiem, lai viņi spētu sakārtot savu ekonomiku, un mazāks ārējais stress finanšu tirgos viņiem to ļaus darīt mazliet vieglāk, gan arī citām vājajām ES ekonomikām - tādām kā Spānija un Itālija, mazinot Grieķijas nestabilitātes un vispārēja finanšu tirgus spiedienu. Tas ļaus mazināt budžeta deficītu mazāk sāpīgi,» skaidroja Kazāks.

Viņš piebilda, ka joprojām ik pa brīdim dzirdēsim, ka Grieķija nevarēs izpildīt aizdevēju prasības, būs savstarpēja kaulēšanās un draudi finansējumu nepiešķirt un programmas veiksme vai neveiksme būs atkarīga gan no Grieķijas spējas izpildīt prasības, gan no ekonomikas izaugsmes Eiropā un pasaulē.

«Parāda apjoms pat ar visu pagājušās nakts daļēju parāda norakstīšanu vēl aizvien ir nepanesami smags un parāds būs jānoraksta vēl. Tas nozīmē, ka Grieķijas eposs vēl nebūt nav beidzies,» prognozēja Kazāks.

TVNET jautā: Vai aizdevums glābs Grieķiju, eiro un eirozonu? Atbild: Pēteris Strautiņš, ekonomikas eksperts Skaidrs, ka šī summa var novērst tūlītēju Grieķijas bankrotu, tādējādi pasargājot eirozonu, visu Eiropu un pasauli no grūti prognozējamiem, taču visdrīzāk ievērojamiem finansiālajiem satricinājumiem.

Aizdevums arī glābj privātā sektora aizdevējus no iespējamas pilnīgas Grieķijai aizdotās naudas zaudēšanas. Taču, uzņemoties lielāku Grieķijas kopējā parāda daļu, citas eirozonas valstis savukārt pakļauj pašas sevi riskam zaudēt lielākas naudas summas, jo ir ļoti iespējams, ka Grieķija nespēs atdot arī neatlaisto parāda daļu.

Turklāt ir iespējams, ka nepieciešamie budžeta papildu samazināšanas pasākumi, ekonomiskās lejupslīdes turpināšanās novedīs pie politiska sprādziena šajā valstī un jau vairākus gadus būvētās sarežģītās glābšanas pasākumu konstrukcijas sabrukšanas. (..)

Lai kāda būtu starptautisko institūciju kontrole un palīdzība, grieķiem ar savām problēmām jātiek galā pašiem. Taču cilvēkiem, kas nonākuši ķezā, patīk vainot ārējos spēkus un viņu sazvērestības. Tā vietā, lai ķertos pie savu problēmu saknēm, tauta kolektīvi bēg no realitātes. Instinktīvi aizsargājot savu pašnovērtējumu, viņi pasliktina savu objektīvo situāciju, kas ir ļoti cilvēciski un saprotami, bet tas neatbrīvos grieķus no viņu rīcības sekām.