Ierosināto labojumu mērķis ir nodrošināt, ka uzturēšanās atļauja tiek piešķirta tikai tiem cilvēkiem, kas, pārceļoties uz Igauniju, dos pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā, skaidroja ministrija.

Iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers mēģināja mazināt bažas, ka valsts ievieš ierobežojumus profesionāļu ieplūšanai valstī.

«Mums ir ievērojams skaits ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu. Mēs mēģinām saglabāt līdzsvaru un vairāk pūles veltīt vēlākām pārbaudēm,» skaidroja ministrs.

Pašreizējā likumdošana likumsargiem dot ierobežotas pilnvaras veikt uzturēšanās atļaujas pretendenta pārbaudes pirms un pēc statusa piešķiršanas.

Labojumi paredz precīzāk aprakstīt robežsardzes un policijas pilnvaras, kas ļaus veikt ārvalstu uzņēmēju pārbaudes.

Likumprojektā arī iekļauti papildus nosacījumi personām, kas Igaunijā ieņem tikai amatu kādas kompānijas valdē un vēlas iegūt uzturēšanās atļauju.

Ja labojumi tiks apstiprināti, kompānijām būs jābūt dibinātām vismaz piecus mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas un tik pat ilgu laiku jāveic reāla uzņēmējdarbība. Gan pieteikuma iesniedzēja imigrācijai Igaunijā un pašas kompānijas darbībai «jāveicina Igaunijas ekonomikas, izglītības vai zinātnes attīstība».

Labojumi arī paredz, ka uzņēmējiem uzturēšanās atļauja tiks piešķirta uz vienu gadu līdzšinējo divu gadu vietā.

Labojumi arī atceļ prasību, ka uzņēmējs var darboties tikai vienā kompānijā. Tagad ārzemnieki varēs būt vadībā vai uzraudzības padomē vairāk nekā vienā kompānijā ar nosacījumu, ka katrā darba vietā viņš saņem atalgojumu, kas 1,24 reizes pārsniedz vidējo bruto algu.

Likuma labojumos arī iekļauti kritēriji, pēc kuriem jāizvērtē, vai kompānija rada darba vietas un nodokļu ieņēmumus Igaunijai.