Kā ziņots, iepriekš LM sagatavotie un valdības atbalstītie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanas vecumu, sākot ar 2016.gadu.

Valdības komiteja šodien akceptēja šo grozījumu virzīšanu uz Ministru kabinetu, tomēr pirms to izskatīšanas valdībā ar Iekšlietu un Aizsardzības ministrijām tiks precizēts formulējums turpmākajām diskusijām par izdienas pensiju sistēmu. Tāpat par grozījumiem koncepcijā pirms to izskatīšanas valdībā tiks diskutēts ar sociālajiem partneriem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Grozījumi koncepcijā paredz noteikt, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62 gadi 2014. un 2015.gada 1.janvārī tiks paaugstināts par trīs mēnešiem, savukārt no 2016.gada ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiks celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām, proti, 2014. un 2015.gadā tās arī tiks paaugstinātas par trīs mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, to ik gadu paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums. Tāpat paredzēts noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Patlaban likumā «Par valsts pensijām» noteikts, ka priekšlaicīgi pensionēties varēs līdz 2013.gada beigām.

Ministrija plāno arī palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu, nosakot, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada minimālais apdrošināšanas stāžs tiks paaugstināts no desmit uz 15 gadiem, bet no 2020.gada - uz 20 gadiem.

Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu, kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014.gada paaugstināt izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu, nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu.

Plānots no 2014.gada uz 2013.gadu mainīt arī termiņu, no kura piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots pārstrukturizējams no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Izstrādātie grozījumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā, savukārt Labklājības ministrija (LM) līdz 2012.gada 1.aprīlim veiks grozījumus likumā Par valsts pensijām.

LM arī norāda, ka līdz ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu būtiska loma ir reformām veselības aprūpes un ilglaicīgās aprūpes sistēmās, kā arī iespējām ilgāk atrasties darba tirgū, nodrošinot mūžizglītības iespējas, kā arī sniedzot īpašu atbalstu pirmspensijas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu darba tirgū.

Jautājums par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu tika izskatīts 2011.gada 16.novembra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, notika arī atsevišķas tikšanās ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Vienošanos nav iespējams panākt, jo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir nokavēta, teikts koncepcijas grozījumu anotācijā.

LM speciālisti akcentē, ka sociālā politika, it īpaši pensiju sistēma, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un ekonomisko attīstību. Ekonomiskā krīze un sabiedrības novecošanās ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai pašlaik, bet arī turpmākajos gados.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanās problēmas, pensijas vecuma paaugstināšana ir aktuāla gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā līdz 2016.gadam pensionēšanās vecums sievietēm tiks palielināts līdz 63 gadiem, bet, sākot ar 2017.gadu, pensionēšanās vecums sievietēm un vīriešiem pakāpeniski paaugstināsies - ik gadu par trīs mēnešiem, līdz tas sasniegs 65 gadus 2024.gadā. Lietuvā pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski paaugstināts no 2012.gada, līdz tas sasniegs 65 gadus, sievietēm tas ik gadu tiks paaugstināts par četriem mēnešiem, bet vīriešiem - par diviem mēnešiem.