«Polijas plāni un rīcība šajā projektā ir ļoti pamatota un loģiska. Mēs to atbalstām un no Latvijas puses jau faktiski esam veikuši nepieciešamos tehniskos darbus, lai šis gāzes vada projekts būtu iespējams,» sacīja Bērziņš.

Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu sadarbībā enerģētikas projektos saredz lielu nākotni, un Latvija ir ļoti ieinteresēta piedalīties Polijas gāzes projekta perspektīvā paplašināšanā virzienā uz Baltijas valstīm, kur Latvijas puses priekšrocība ir lielās gāzes krātuves Inčukalnā. «Latvija elektrības un gāzes jaudu palielināšanā jau ir ieguldījusi lielus resursus, kas šobrīd ir atstājis iespaidu uz elektrības patēriņa gala cenu. Tādēļ ikviens jaunais projekts vai ikviena papildus investīcija ir ļoti nopietni jāpārdomā no pozīcijām, lai patērētājam vairs nebūtu papildus jāmaksā par elektrību,» sacīja Latvijas prezidents.

Tusks uzsvēra Latvijas un Polijas labo attiecību vēsturi, kas šobrīd atainojas arī abu valstu ciešā sadarbībā Eiropas Savienībā (ES), risinot bloka nākamās finanšu perspektīvas būtiskākos jautājumus. «Man vienmēr ir bijis liels prieks strādāt kopā ar Latvijas kolēģiem, mēs rodam kopīgu valodu un strādājam solidāri visdažādākajos jautājumos, kas Eiropā ir nozīmīgi mūsu valstīm,» sacīja Tusks.

Bērziņš pateicās Polijas premjerministram par sirsnīgo uzņemšanu Polijā, īpaši atzinīgi novērtējot Polijas patieso cieņu pret Latvijas valsts kultūras vērtībām, latviešu valodu un Latvijas tradīcijām. Valsts prezidents uzsvēra, ka politiskajā kontekstā, ko šobrīd ietekmē gaidāmais valodas referendums, Polijas attieksme un Varšavas Universitātē redzētais Latvijai ir īpaši nozīmīgi.

Raksturojot ekonomiskās prognozes Latvijā šim gadam, Valsts prezidents informēja, ka šogad tiek prognozēts 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums un budžeta deficīts zem 2% ar mērķi Latvijai izpildīt visus priekšnosacījumus, lai 2014.gadā varētu pievienoties eirozonai. Valsts prezidents piebilda, ka pēc smagās ekonomiskās krīzes un iekšējās devalvācijas, vienlaikus pastāvot ļoti lielām mājsaimniecību parādsaistībām, Latvijas lielākā un neatliekami risināmā problēma šobrīd ir bezdarbs, kas oficiālajos rādītājos ir 11,6%, bet faktiski ir pat lielāks. «Šī situācija, ņemot vērā ES pasludināto mobilitātes politiku bezdarba mazināšanai, palielina emigrācijas draudus jo īpaši no Latvijas depresīvākajiem rajoniem. Tas ir ļoti būtiski arī Latgalē. Tādēļ mana interese un fokuss gan Latvijā, gan šajā vizītē ir palīdzēt šim reģionam atgūties, piesaistīt investīcijas, tai skaitā, no Polijas.»

Polijas premjerministrs atzina, ka Polijas attieksme pret Latvijas pievienošanos eirozonai būs pozitīva, piebilstot, ka Polijai šis process varētu prasīt vēl vismaz piecus līdz septiņus gadus. Vienlaikus šī brīža valūtas attiecības starp eiro un Polijas zlotu pozitīvi ietekmē Polijas eksportu, kas uzrāda pieaugošas tendences. Polija šogad plāno 3% IKP pieaugumu un 3% budžeta deficīta līmeni.

«Mums abiem ir pamats būt apmierinātiem ar abu valstu sadarbību. Diemžēl Latvijai neizdevās izvairīties no smagas ekonomiskās krīzes, tomēr jūsu valsts pierādīja, ka ar godīgiem un drosmīgiem lēmumiem spējāt pārvarēt smagāko un kļūt par piemēru citām Eiropas valstīm. Es varu apliecināt, ka Eiropā Latvija tiek ļoti augsti vērtēta šai sakarā,» uzsvēra Polijas premjerministrs.

Līdzās tam Valsts prezidents akcentēja izglītības, it īpaši augstākās izglītības, reformu nepieciešamību Latvijā un iespējamo sadarbību ar Polijas augstskolām un profesionālajām izglītības iestādēm Polijā tieši tehnisko zinību un praktiskās pieredzes apguvē un izmantošanā. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijai varētu lieti noderēt Polijas materiāli tehniskās bāzes un studentu praktisko iemaņu apgūšanas iespējas šajā valstī, kur rūpnieciskai ražošanai ir vēsturiski senas tradīcijas un spēcīga bāze.

Polijas premjerministrs rosināja apsvērt abu valstu sadarbību mežu resursu aizsardzībā Latvijā, kā arī ES līmenī iestāties par mežu resursu aizsardzības programmu, uzņemoties atbildību par to atjaunošanu un stimulējot to ar finanšu svirām, lai mežu īpašniekiem tiktu vairāk maksāts par mežu saglabāšanu nekā par izciršanu.

Kā ziņots, šodien prezidents turpina darba vizīti Polijā. Pēc tikšanās ar Polijas premjeru prezidents dodas uz Krakovu. Vizīte Polijā ilgs līdz 18.februārim.