Lai jaunā regula stātos spēkā, tā oficiāli jāapstiprina Eiropas Padomei. Tā būs spēkā līdz 2020.gada jūnijam.

Regula paredz, ka piena apjoms, par kuru varēs vienoties sarunās starp ražotāju organizācijām un pārstrādātājiem vai savācējiem, nedrīkstēs pārsniegt 3,5% no kopējā ES saražotā piena apjoma un 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma vai 45% no piena apjoma dalībvalstīs, kur saražotā piena apjoms ir mazāks nekā 500 000 tonnu.

Dalībvalstis joprojām varēs noteikt, vai tajās starp lauksaimniekiem un piena savācējiem vai pārstrādātājiem obligāti jāslēdz līgums par piena piegādi. Ja dalībvalsts nolēmusi, ka līgums jāslēdz obligāti, tas jāizstrādā pirms piegādes un tajā jānorāda cena, maksājumu periods un piena savākšanas un piegādes noteikumi. Deputāti rosina dalībvalstīm noteikt arī to, ka minimālais līguma slēgšanas periods ir seši mēneši.

Lai uzlabotu tirgus noteikumus sieram, kas reģistrēts ar aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes vietas norādi, kā arī lai uzlabotu kvalitāti, deputāti iekļāva noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm ieviest augstas kvalitātes siera piegādes pārvaldības sistēmu, ja vien tas nekropļo konkurenci vai negatīvi neietekmē nelielus siera ražotājus. Ierosinājumu par piegādes pārvaldības sistēmu jāatbalsta vismaz divām trešdaļām lauksaimnieku, kas piegādā pienu augstās kvalitātes sieru ražošanai.

«Šis likums uzlabos piensaimnieku pozīcijas. Ražotāju organizācijām jāpalīdz zemniekiem sadarboties, lai panāktu pēc iespējas izdevīgāku piena cenu, īpaši dalībvalstīs, kurās kooperatīvu sistēma darbojas ierobežoti vai nepastāv vispār,» norādīja viens no regulas izstrādātājiem Džeimss Nikolsons.