Tikšot piesaistīti arī neatkarīgi eksperti, lai izvērtētu finanšu un tiesiskos argumentus, kas saistīti ar plānoto līguma slēgšanu.

Ušakovs uzsvēra, ka nekādi līgumi netiks slēgti, kamēr nebūs izvērtēta visa papildu informācija. Viņš pagaidām atturējās komentēt, vai šajā gadījumā, kad zemes bija iecerēts iznomāt brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam daļēji piederošam uzņēmumam, ir interešu konflikts, jo vēlas iegūt papildu informāciju.

«Nevaram patlaban runāt tādās kategorijās, vai ir konflikts. Esam uzdevuši pārvaldei aicināt tai skaitā ekspertus, lai viņi izskaidrotu mums, kas īsti notiek. Mums ir informācija no masu medijiem, un mums nav, protams, nekāda iemesla domāt, ka masu mediji apzināti mēģinātu maldināt sabiedrību un valdes locekļus, bet mēs gribam dabūt juridiski korektus argumentus,» teica mērs.

Pēc viņa vārdiem, visticamāk, jautājums tiks skatīts atkārtoti kārtējā valdes sēdē, 1.martā. Informācija jāiesniedz līdz 27.februārim.

Vaicāts, vai valdei nebija pienākums pārbaudīt informāciju, pirms atbalstīt līguma slēgšanu, viņš norādīja, ka valdes locekļiem nav instrumentu, lai pārbaudītu visus īpašniekus, un viņiem svarīgākais ir vērtēt ekonomiskos aspektus, proti, vai tas ir izdevīgi brīvostai. Tas ir izdarīts, un secināts, ka no ekonomiskā aspekta brīvostai ir izdevīgi iznomāt šis zemes un piesaistīt investorus.

«Mums ir Spilves pļavas, kas stāv tukšas, un nav neviena investora, kas būtu gatavs tur ieguldīt naudu. Tur var pēc būtības ganīt mājlopus. Mums bija argumenti par to, ka atnāks investori, attīstīs šo teritoriju un gadījumā, ja to nedarīs, tad līgums ar viņiem tiks lauzts,» teica Ušakovs.

Ja līgums netiks noslēgts, nekas nenotiks, pļavas paliks tukšas, norādīja mērs un piebilda, ka brīvostai ir vajadzīga nauda.

Uz jautājumu, vai valde uzņemsies atbildību, ja apstiprināsies, ka šajā gadījumā ir interešu konflikts, Ušakovs teica, ka valde uzņemsies atbildību, nolemjot neslēgt līgumu.

Viņš pagaidām atturējās arī vērtēt Loginova atbilstību pārvaldnieka amatam, norādot, ka varēs spriest, kad saņems visu informāciju.

Informāciju brīvostas valdei sagatavos brīvostas pārvaldnieka vietnieks, jo viņš patlaban ir uz vietas. Vaicāts, vai kāds no valdes locekļiem ir sazinājies ar Loginovu, Ušakovs pauda viedokli, ka nebūtu pareizi šos jautājumus skaidrot pa tālruni. «Es nevaru SMS pie protokola pievienot,» piebilda mērs.

Sēdē šodien piedalījās seši valdes locekļi. Klāt nebija brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas domnieks Andris Ameriks un Rīgas domes pārstāvis Mihails Kameņeckis.

Šī bija pirmā Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā piedalījās vakar valdības ieceltā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Inga Antāne.

Viņa pēc valdes sēdes biznesa portālam «Nozare.lv» atzina, ka pagaidām nav guvusi pārliecību par to, vai šāds līgums tiešām ir ekonomiski pamatots. Antāne vērsa uzmanību uz «Likumu par ostām», kurā teikts, ka ostas pārvalde, slēdzot līgumus par komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli. Viņai neesot skaidrības, pēc kādiem kritērijiem investora piedāvājums vērtēts un izvēlēts.

Savukārt jautājums par iespējamo interešu konfliktu, viņasprāt, jāvērtē attiecīgajām institūcijām, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Kā ziņots, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdis Andris Ameriks, kurš patlaban atrodas ārzemēs, iepriekš norādīja, ka jautājums par zemes iznomāšanas līgumu varētu tikt atkārtoti skatīts nākamajā kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē 1.martā, uz kuru, sagaidāms, varētu būt zināmi arī tiesībsargājošo iestāžu vērtējumi un analīze par iespējamā darījuma tiesiskajiem aspektiem. Ja apstiprināsies bažas par tā prettiesiskumu, līgums ar investoriem slēgts netiks.

Komentējot jautājumu par zemes iznomāšanu Rīgas brīvostā ar ostas pārvaldnieku Loginovu saistītam uzņēmumam, Ameriks norādīja, ka jau vairāk nekā desmit gadus Rīgas brīvosta ir atbildīga par aptuveni 400 hektāru lielo, daļēji applūstošā teritorijā esošo zemesgabalu Spilves pļavās, un līdz šim minētā teritorija stāvējusi tukša un neapsaimniekota un radījusi papildu izdevumus. Viņš norāda, ka, skatoties no ostas viedokļa, tai ir jāmeklē attīstītājs, jo patlaban tā peļņas un ienākumu vietā ostai rada tikai papildu izdevumus.

Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis ekonomikas, satiksmes, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriem vienoties par kopēju nostāju jautājumā par zemes iznomāšanu Rīgas brīvostā ar ostas pārvaldnieku Loginovu saistītam uzņēmumam.

Šajā jautājumā no valdības puses nav bijis koordinētas rīcības, jo divu ministriju pārstāvji ir balsojuši «par» zemes iznomāšanu, bet divi - «pret». Tāpēc Dombrovskis uzdevis četriem ministriem, kuru pārstāvji deleģēti Rīgas brīvostas valdē, vienoties par kopēju nostāju un izvērtēt nepieciešamību sasaukt ārkārtas valdes sēdi, lai par šo jautājumu lemtu atkārtoti.

Kā ziņots, Loginovam daļēji piederošs uzņēmums ticis pie vērienīga zemes nomas līguma Rīgas brīvostā, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Šajā vietā investors iecerējis būvēt Baltijā un Skandināvijā lielāko sadzīves preču komplektēšanas ražotni un vairumtirdzniecības ekspozīcijas centru nepilnu 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) vērtībā. Tādus solījumus saņēmusi Rīgas brīvosta, kas pagājušā gada 15.decembrī valdes sēdē atbalstījusi vērienīgā zemes nomas līguma slēgšanu. Potenciālais investors sola vairāk nekā 2700 darba vietu un piektajā darbības gadā pārkraut vismaz 180 000 konteineru.

Zemi vēlas nomāt SIA «Baltic Infrastructure Development», kas dibināta pērn 23.maijā. Tās īpašnieki paslēpušies aiz Singapūrā reģistrētas firmas. Loginovs pašreiz atrodas ārpus valsts, taču viņš nenoliedz, ka ir šī projekta viens no īpašniekiem.

Rīgas brīvostas valde vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu vērtēt Loginova darbības.