«Mēs varētu eksportēt elektroenerģiju uz Latviju, kā arī citām valstīm, kuras par to izrādītu interesi. Lielais aukstums pierādīja, ka mēs esam spējīgi saražot pietiekamu elektroenerģijas daudzumu, neskatoties uz to, ka lielākā daļa elektrostaciju ir salīdzinoši vecas,» sacīja Azarovs.

Ukraina ražos arvien vairāk elektrības

Premjers piebilda, ka nākotnē, kad Ukrainā atjaunos elektrostacijas, elektrību varēs saražot vēl vairāk.

Tomēr viņš arī atzina – lai arī Ukrainā tiek modernizētas rūpnīcas, attīstīta lauksaimniecība un infrastruktūra, tās saražotais apmērs joprojām nav tik liels, kāds tas bija ap 1990.gadu. «Kopš 2001.gada mēs esam sākuši strauji attīstīties, tomēr joprojām neesam sasnieguši 1990.gada līmeni,» pastāstīja Azarovs.

Premjers informēja, ka Ukrainā atrodami dažādi derīgie izrakteņi, kuri sniedz ieguldījumu valsts attīstībā, tāpat pieejamas plašas teritorijas, kurās var nodarboties ar lauksaimniecību.

Azarovs norādīja, ka Ukrainā pēdējā laikā strauji attīstās arī medicīnas centri, kuros tiek izmantotas vienas no modernākajām tehnoloģijām pasaulē, piemēram, vēža ārstēšanā. «Modernizācijas ceļš, kuru ejam, aizvedīs līdz tam līmenim, kāds ir citās attīstītās pasaules valstīs,» uzsvēra premjers.

Valsts panākums - zemie nodokļi iedzīvotājiem

Premjerministrs arī pavēstīja, ka viena no panākumu atslēgām, ar kuru valsts veicina Ukrainas attīstību, ir salīdzinoši zemais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu peļņas nodoklis – attiecīgi 15% un 21%.

Ukrainā vienlaikus ar rūpniecības un infrastruktūras attīstīšanu tiek veicināta arī demokrātija. Valstī tiek veiktas reformas, notiek transformācija politiskā līmenī ar vēlmi tuvināt politisko iekārtu Eiropas Savienības valstīs esošajiem modeļiem, paskaidroja Azarovs un piebilda, ka valsts attīstības centieni novedīs arī pie iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanās.

Pēc premjerministra sacītā, Ukraina ne vienmēr ieklausās starptautiskajos ieteikumos par valsts politiku, jo bieži vien uz vietas ir labāk redzams, kas tautai un valstij nāk par labu. «Mēs ne vienmēr ieklausāmies citu rekomendācijās, taču tas ir tāpēc, ka nevis citi, bet tieši mēs zinām, kā būs labāk. Tieši mums par izvēles izdarīšanu būs jāatbild savai tautai,» paziņoja Azarovs.

Jau vēstīts, ka pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā vizītē ieradies Ukrainas premjers.

Ukraina ir viena no Latvijas prioritātēm Eiropas kaimiņu politikā. Saskaņā ar Ārlietu ministrijā sniegto informāciju starp abām valstīm pastāv konstruktīvs politiskais dialogs, attīstīta līgumtiesiskā bāze, kas aptver praktiski visas sadarbības jomas.