Iepriekšējos gados valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts ir bijis būtisks, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu nabadzībā, secina LM, analizējot Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus par 2010.gadu, kas norāda, ka relatīvam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 425 000 jeb 19% iedzīvotāju.

Salīdzinot jaunākos statistikas datus ar iepriekšējiem gadiem par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, var secināt, ka 2010.gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004.gada, uzsver LM speciālisti, piebilstot, ka tas ir apliecinājums, ka sociālās aizsardzības sistēma ir bijusi efektīva un mērķtiecīga, īpaši šajos sociālekonomiskajos apstākļos.

Savukārt «Eurostat» dati liecina, ka 2010.gadā Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 38% iedzīvotāju. LM atgādina, ka šie dati veidojas no trīs rādītājiem - nabadzības riska indeksa, materiālās nenodrošinātības, kā arī no mājsaimniecību skaita, kurās ir zema darba slodzes intensitāte jeb iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 59 gadiem, kuri strādā mazāk par 20% no sava kopējā nodarbinātības potenciāla.

Šie statistikas dati par materiālo nenodrošinātību atspoguļo valsts kopējo sociālekonomisko situāciju un iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt ar dažādām precēm un pakalpojumiem, kā arī spēju segt noteiktus maksājumus. Skaitļi liecina, ka iedzīvotāju nespēja segt dažādus izdevumus aizvien pieaug. Materiālā nenodrošinātība ir relatīvs rādītājs, un tas automātiski neliecina par nabadzību, bet gan norāda uz mājsaimniecību spēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni, norāda LM.

LM īstenotās politikas mērķis ir sniegt cilvēkam atbalstu noteiktās dzīves situācijās un apstākļos, piemēram, zaudējot darbu, saslimstot, iegūstot invaliditāti u.c., nevis nodrošināt pastāvīgu dzīves vajadzību un saistību apmierināšanu. Tāpēc materiālās nenodrošinātības mazināšanai ir jāmobilizē plašs nozaru politikas klāsts, uzskata LM.