Saskaņā ar šiem datiem vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, bet Kūla norādīja, ka šie dati atspoguļo iedzīvotāju spēju sevi nodrošināt ar dažādām precēm un pakalpojumiem, kā arī spēju segt noteiktus maksājumus, taču automātiski neliecina par nabadzību.

«Šis skaitlis norāda uz mājsaimniecību spēju vai nespēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni,» teica LM pārstāve.

Pēc Kūlas sacītā, ministrijas mērķis nav nodrošināt iedzīvotājiem pastāvīgu dzīves vajadzību un saistību apmierināšanu, bet gan sniegt atbalstu noteiktās dzīves situācijās, turklāt nabadzības risku novēršana un iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšana ir atkarīga no kopējās sociālekonomiskās situācijas valstī.

Jau ziņots, ka «Eurostat» dati par 2010.gadu, liecina, ka Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauts 38,1% iedzīvotāju ‒ no Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur trūkums uzglūn attiecīgi 41% un 42% iedzīvotāju.

Turklāt 2010. gadā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars palielinājās – vēl gadu iepriekš šis rādītājs bija 37,4% no iedzīvotāju kopskaita.

Saskaņā ar «Eurostat» metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% apmērā no vidējiem ienākumiem valstī.