Gada vidējās inflācijas pakāpenisku samazināšanos var gaidīt, tikai sākot ar februāri vai martu, kad no aprēķina pakāpeniski izzudīs pārtikas un energoresursu cenu kāpuma 2010.gada beigās un nodokļu izmaiņu 2011.gada sākumā ietekme. FM prognozētā gada vidējā inflācija uz Māstrihtas kritērija novērtēšanas brīdi 2013.gada martā Latvijai varētu būt 2,1%.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas pieaugušas par 0,8%, un to kāpumu noteica siltumenerģijas un gāzes tarifu izmaiņas, kā arī degvielas cenu pieaugums.

Degvielas cenu izmaiņas saistītas ar naftas cenu izmaiņām pasaules biržās, kā arī ar eiro kursa svārstībām pret ASV dolāru. Gada sākumā īstenojās Latvijai visneizdevīgākais scenārijs - pieauga naftas cenas pasaulē un vienlaicīgi pazeminājās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru, norāda FM.

Līdz ar to degvielas cenas janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par vidēji 4%. Arī gāzes cenas, kas nosaka siltumenerģijas tarifus, ir atkarīgas no minētajiem faktoriem. Tomēr Latvijas cenu veidošanās procesā nozīmīga loma ir Inčukalna gāzes krātuvei, jo daļai no gāzes krātuves rezervēm ir fiksēta cena, kas ir noteikta iesūknēšanas brīdī. Kamēr šīs rezerves tiek lietotas, izmaksas lielajiem gāzes patērētājiem, arī siltumapgādes uzņēmumiem, būtiski nemainās - neatkarīgi no biržas indeksu vai valūtas kursu svārstībām.

Savukārt, kad šī daļa ir iztērēta, piegādātājs nosaka gāzes cenu atbilstoši pēdējo deviņu mēnešu naftas cenu dinamikai. Siltumenerģijas tarifus, balstoties uz tās ražošanas izmaksām, maina katru mēnesi, savukārt gāzes tarifi privātajam patēriņam tiek mainīti atbilstoši tirgus situācijai divas reizes gadā - janvārī un jūlijā.

Siltumenerģijas cenas janvārī pieauga par 9,4%, bet gāzes cenas - par 8,6%.Turpmākās energoresursu cenu tendences ir atkarīgas no ļoti mainīgās ārējās vides - vājā izaugsme attīstītajās valstīs var kavēt cenu pieaugumu, savukārt pretēju efektu var radīt ģeopolitiskie riski naftas ieguves valstīs.