2011.gadā Latvijā reģistrētos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība ir palielinājusies par vairāk nekā desmit miljoniem latu - no 109,1 miljona latu 2010.gada beigās līdz 119,4 miljoniem latu 2011.gada beigās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati.
Audzis arī privāto pensiju plānu dalībnieku skaits - no 188 000 2010.gada beigās līdz 198 500 pērn.
Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3.līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai. Papildus valsts pensiju sistēmai cilvēks individuāli vai ar darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu var brīvprātīgi ieguldīt kādā no 20 atklāto privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem.
Pensiju 3.līmeņa kapitāls tiek uzkrāts privātā pensiju fonda pensiju plānos un ieguldīts finanšu tirgos. Uzkrājumu apjoma pieaugums atkarīgs no veikto iemaksu lieluma un plāna dalībnieka izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas.
Pašlaik Latvijā ir seši atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds, katram no tiem ir viens vai vairāki pensiju plāni ar atšķirīgu līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju un riska pakāpi.
2011.gadā šajā tirgū ienāca viens jauns dalībnieks - AS «Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds».
2011.gada apkopotie darbības rezultāti liecina par privāto pensiju fondu popularitātes pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū, tomēr joprojām kopējais uzkrājumu apjoms ir neliels.
Jau ziņots, ka 2011.gadā dalībnieku skaits 2. un 3.pensiju līmenī varētu būt audzis par 3%, žurnālistiem sacīja «SEB pensiju fonda» valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.
Viņa informēja, ka 2011.gada deviņos mēnešos dalībnieku skaits 2.pensiju līmenī ir audzis par 2,9% - no 1,12 miljoniem 2010.gadā līdz 1,15 miljoniem pērn. Savukārt dalībnieku skaits 3.pensiju līmenī audzis par 3,1% - no 191 307 dalībniekiem 2010.gadā līdz 197 304 dalībniekiem pērn. «2011.gadā dalībnieku skaits abos pensiju līmeņos kopumā varētu būt 3%,» teica Brencēna.
Jau ziņots, ka pensiju 1. un 2.līmenī uzkrātais vecumdienās varētu veidot tikai 50% no ierastajiem ienākumiem, aprēķinājusi AS «Swedbank».
«Swedbank», aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 60 gadiem, atklāja, ka 62% Latvijas iedzīvotāju neveido uzkrājumus vecumdienām, bet gandrīz 70% respondentu paļaujas uz valsts pensiju kā savu galveno ienākumu avotu vecumdienās. Taču «Swedbank» aprēķini liecina, ka pensiju pirmais un otrais līmenis varētu veidot tikai 50% no ierastajiem ienākumiem.
GBP
RUB
USD
