Katrai iedzīvotāju kategorijai ir sava inflācija. Viena priekš bagātiem cita priekš nabagiem. Viss atkarīgs ko un kā pērk. Parastam cilvēkam diez vai interesē cik maksā rūpnīcas un ostas. Inflācijas lielums atkarīgs no precēm kuras cilvēki pērk. Vieni pērk tikai pārtiku, komunālos un sabiedriskā transporta pakalpojumus. Citi eksotisku restorānu ēdienus, nekustamos īpašumus, rūpnīcas, luksus auto, lidmašīnas jahtas. Priekš vienas iedzīvotāju daļas varbūt inflācija priekš otras deflācuja. Preču loks pēc kura rēķina inflāciju ir tikpat kropls, kā preču loks pēc kura rēķina neapliekamo minimumu. Tākā dulina mūs kā vienmēr.
Manuprāt to 20% vietā lielāko daļu sastāda tie, kas nedzīvo pilsētās un ir sava saimniecība.
Laukos jau nekāda krīze nav - kā bija 20 gadus atpakaļ, "treknajos", tā ir arī tagad un
vienmēr izdzīvos bez jebkāda veikala.
Pilnīgi piekrītu,cena ir tāda,kādu jūs redziet veikalā.Sevišķi jāuzmanās ar cenām kuras skaitās kā atlaide,trieciencena,akcijas utt. Es vienmēr ņemu līdzi brilles un salīdzinu ciparus zem svītru koda cenrādī un uz preces.Loti bieži gadās,ka vienā silē ir prece ar dažādām cenām.Sevišķi uzmanos pie precēm,kuras pašam jānosver,piemēram konfetes,škiet,ka pidāvā to lētāko,bet pavērojiet kā kārbas novietotas un kur skatās cena.Jāapiet riņķī visam stendam lai saprastu kas ir kas.
TĀ IR KONKURENCES PADOMES NOLAIDĪBA ĻOTI DAUDZĀS JOMĀS - IZŅEMOT LATVIJAS DEGVIELAS TIRGOTĀJU ASOCIĀCIJAS DALĪBNIEKU UZRAUDZĪBĀ, JO TĀ NAV NOLAIDĪBA, BET GAN SADARBĪBA.
Mans ieteikums- nekad neticiet aptaujām un statistikai! Kas maksā tas pasūta mūziku! Ir taču atšķirība vai intervē bomzi vai piecbērnu māmiņu. Un nevajag man te bāzt ausīs batonus par kaut kādām izlase kopām un citām socioloģisko pētījumu blēņām! Zinu tos intervētājus, kas paši piedomā ciparus, lai nebūtu jāstaigā vai jāzvanās riņķī!
Kaut,kas nav kārtībā ar statistiku reālā inflācija ir divreiz lielāka ,kā mums stāsta.Laikam statistiku pasūta valdība,kā viņiem izdevīgāk.Ir reāla bezizeja sliktāk kā 2009 gadā,bet mums stāsta ,ka labāk.