«Sabiedrības noraidījums ģenētiski modificētiem kultūraugiem ir panācis to, ka to audzēšana aprobežojas ar atsevišķām mazām teritorijām Eiropas Savienībā. Politiķiem ir jāieklausās sabiedrības viedoklī un jāaizstāv prasība pēc zaļākas un drošākas lauksaimniecības. Ģenētiski modificētiem kultūraugiem nebūtu jāspēlē nekāda loma Eiropas lauksaimniecības nākotnē,» norāda Eiropas Zemes draugu Pārtikas kampaņas vadītāja Mute Šimfa.

Pagājušajā mēnesī pasaules vadošais ķīmijas koncerns BASF paziņoja, ka tas aptur ģenētiski modificēto kultūraugu izstrādi un komercializēšanu Eiropā. Koncerns paziņoja, ka tāds lēmums tika pieņemts tādēļ, ka «šai tehnoloģijai trūkst piekrišanas daudzās Eiropas valstīs – sākot ar lielāko daļu patērētāju, lauksaimnieku un politiķu. Līdzīgi arī Monsanto paziņoja, ka kompānija, sākot ar 2012.gadu, Francijā netirgos savu ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni MON810.

«Pretestība ģenētiski modificētiem kultūraugiem nav tikai Eiropā. Cilvēki visā pasaulē iebilst pret biotehnoloģiju kompāniju varu un to raušanos pēc kontroles pār globālo pārtikas ķēdi. Pierādījumi pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem turpina pieaugt. Kopš ĢM augu aizsākšanas Amerikā herbicīdu apjomi ir strauji pieauguši, jo lauksaimnieki izmisīgi cenšas apkarot supernezāles, kas strauji radušās un ir kļuvušas izturīgas pret daudziem ķīmiskajiem līdzekļiem. Par šo piesārņojumu maksā vietējās kopienas un daba. Biotehnoloģiju lauksaimniecības prakse ir strupceļš, un tai neizdosies risināt nākotnes vajadzības," skaidro Šimfa.