Kopumā pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus - ASV, Japānu un Dienvidkoreju, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā.

Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Vienlaikus Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni apgalvo, ka «šā gada rezultāti nepārprotami ir brīdinājums, ka jāpieliek lielākas pūles, veicinot inovāciju. Ja vēlamies panākt mūsu galvenos ekonomiskos partnerus un pārvarēt pašreizējo krīzi, visa uzmanība jāvelta inovācijai. Īpaši es lieku cerības uz uzņēmumiem, jo tie sevi ir apliecinājuši kā galvenie faktori sekmīgā inovācijas darbībā. Tomēr veiksmīgā uzņēmumu dibināšana citās pasaules daļās liecina, ka Eiropai vēl jāmācās».

Pētniecības un inovāciju komisāre Maire Džiogena Kvina uzsver, ka ES dalībvalstīs nepieciešamas līdzsvarotas pētniecības un inovācijas sistēmas, kas nodrošinātu uzņēmumiem inovācijas veicinošu vidi.

«Rezultātu pārskats liecina arī par to, ka Eiropa atpaliek no ASV augsta līmeņa pētniecībā. Mums steidzami vajadzīga Eiropas Pētniecības telpa, lai vairāk veicinātu konkurenci, gūtu izcilus sasniegumus un piesaistītu un noturētu pasaules izcilākos pētniecības talantus,» sacīja komisāre.

Lai noteiktu valsts attīstību inovāciju ziņā, vērā tiek ņemti 25 dažādi indikatori.