Viņa apliecināja, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 8.panta 1.daļa nosaka, ka «pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu prokuroru vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā».

Komisija nespēj vienoties par darāmajiem darbiem

Tikmēr komisijai pagaidām neveicas ar darba organizēšanu, jo kopš komisijas izveidošanas pagājis jau vairāk nekā mēnesis, bet deputātiem joprojām ir domstarpības par to, kāda informācija būtu jāpieprasa un kādā formā tas būtu jādara.

«Pagājuši jau gandrīz divi mēneši, un rezultāts ir nulle. Ja neuzdodam jautājumus, tad nesaņemsim arī atbildes,» janvāra beigās izteicās deputāts Kārlis Seržants (ZZS). Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pauda, ka komisijā notiekošais esot vienkārši ņirgāšanās, savukārt deputāte Elīna Siliņa atzīmēja, ka šajā komisijā esot izveidojusies politiskā arēna.

No deputātu puses arī izskanēja replikas par iespējumu komisijas likvidēšanu, ja darbs turpināšoties tādā pašā garā. «Ja līdz nākamajai sēdei nevienosimies par to, ko darām, rosināšu to likvidēt,» solīja deputāts Ivars Zariņš (SC).

«Esam ar deputāti Ivetu Griguli (ZZS) to apsprieduši, ka nevajadzētu lieki tērēt laiku un Saeimas resursus,» norādīja Seržants, piebilstot, ka komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (V) kopā ar deputātu Jāni Reiru (V) esot izdarījuši visu, lai nekas netiktu izdarīts.

Aicina palīgā prokuroru

Pat komisijas priekšsēdētājs Lāčplēsis pēc sēdes atzina, ka tiešām darbs sokas ļoti lēni, bet tas esot saistīts ar virkni tehnisku detaļu, par kurām nevarot nonākt pie kopsaucēja. Tomēr daļa jautājumu esot nosūtīta un daļēja informācija jau saņemta.

Deputāti 25.janvārī pēc garām debatēm vienojās, ka lūgs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nozīmēt prokuroru, kurš varētu palīdzēt komisijas darbā. Ja prokurors tiks nozīmēts, viņu varētu uzaicināt jau uz nākamo sēdi, lai deputāti varētu noskaidrot, kādu īsti informāciju viņi drīkst pieprasīt un kādas darbības veikt.

Politiķi arī atzina, ka uz kādu no nākamajām sēdēm vajadzētu uzaicināt Latvijas Pašvaldību savienības un Komercbanku asociācijas pārstāvjus, lai runātu par pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību noguldījumiem kredītiestādēs un ar to saistītiem jautājumiem.

Kā ziņots, iepriekšējā sēdē deputāti sprieda par to, kāda un kādā veidā pieprasāma informācija par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veikto bankas uzraudzību 2011.gadā.

Vēlas skaidrību par naudas plūsmu bankā

Viens no galvenajiem jautājumiem, kuru vēlas noskaidrot deputāti, ir - kāda bijusi naudas plūsma bankā īsi pirms tās darbības apturēšanas, proti, kam izdevies un kam nav izdevies veikt pārskaitījumus. Tāpat deputāti vēlas uzzināt, cik daudz līdzekļu palicis bankā valstij, pašvaldībām, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Deputāti atzina, ka vajadzētu konsultēties ar ģenerālprokuroru par to, kādu īsti informāciju vajadzētu pieprasīt, lai nenotiktu izmeklēšanas darba traucēšana.

Kā ziņots, decembra sākumā Saeima pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par «Krājbankas» uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu un noteica, ka tā izveidojama uz deviņiem mēnešiem.