Koziolam piederošais uzņēmums AS «Žurnāli un Diena» ir pabeidzis juridisko darījumu ar kompāniju «Nedela» par atlikušo 47,86% iegādi mediju holdingā. Nākamās nedēļas laikā tiks pabeigta juridiskā akciju noformēšana un nodošana AS «Žurnāli un Diena» īpašumā, kas nodrošinās 98,86% īpašumtiesības AS «Diena».

Mediju holdings paziņo, ka nekādas citas izmaiņas darījumā iesaistīto kompāniju īpašnieku struktūrā un vadībā nav notikušas.

«Vēlamies arī uzsvērt, ka »Rīgas tirdzniecības ostai« (RTO) izsniegto aizdevumu SIA »Žurnāls« un AS »Žurnāli un Diena« termiņi ir pagarināti un nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka var notikt AS »Diena« pārņemšana saistībā ar šiem aizdevumiem,» teikts paziņojumā.

SIA «Žurnāls» arī ir Koziolam piederošs uzņēmums.

Šodien žurnāla «Ir» interneta portāls rakstīja, ka Koziols var zaudēt «Dienas» akcijas. Koziols savulaik ņēmis vismaz 2,7 miljonu eiro (1,89 miljonu latu) aizņēmumu RTO, kredīts bijis jāatdod līdz 2011.gada beigām.

RTO valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš apstiprinājis, ka līgumā noteiktajā termiņā kredītsaistības nav nokārtotas un saskaņā ar līgumu RTO ir tiesības pārņemt AS «Diena» akcijas.

«Jautājums par šo kredītu tiek risināts. Pagaidām RTO vēl neko nav pārņēmis, taču nevaru likt galvu ķīlā, ka tā nenotiks,» otrdien žurnālam «Ir» atzinis Kļavinš. No viņa sacītā izriet, ka pašlaik tiek meklēta atbilde uz jautājumu, «ko darīt ar AS »Diena«, jo ir skaidrs, ka ar tādām izmaksām šis bizness nevar turpināties».

Mediju koncerna «Diena» pamatdarbības veids ir drukāto mediju izdevējdarbība, un tā galvenās aktivitātes ir saistītas ar nacionālo laikrakstu, reģionālo laikrakstu un mēneša žurnālu izdošanu, interneta ziņu portālu veidošanu, kā arī avīžu un žurnālu poligrāfijas un preses loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Kopumā koncerna portfelī ir 42 produkti.

AS «Diena» koncernā ir SIA «Dienas mediji», SIA «Dienas žurnāli», SIA «Abonēšanas centrs »Diena«», SIA «Dienas grāmata», SIA «Biznesa atbalsta grupa »Pre Prio«», SIA «Poligrāfijas grupa »Mūkusala«» un SIA «Mūkusalas māja».

Jau ziņots, koncerna zaudējumi 2010.gadā bija 1,97 miljoni latu, kas ir par trešdaļu mazāk nekā 2009.gadā, kad tie sasniedza 2,91 miljonu latu. Savukārt koncerna apgrozījums 2010.gadā saglabājies gandrīz nemainīgs un bija 15,76 miljonu latu. Kontrolpaketes īpašnieks ir Viesturs Koziols.

Koziols jau iepriekš paziņoja par plāniem iegādāties atlikšos Roulendu ģimenei piederošās AS «Diena» akcijas, liecina paziņojums laikrakstā «Diena» 2011.gada 31.janvārī. 2010.gada augustā Koziols vienojās ar Roulendu ģimeni par 51% AS «Diena» akciju iegādi, un toreiz panāktā vienošanās paredzēja turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi.

Portāls «pietiek.com» iepriekš ziņoja, ka «Dienas» patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Koziols, patiesībā bija politiķi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs.

Saskaņā ar «pietiek.com» vēstīto laikraksta «Diena» pirkšanas darījums esot realizēts caur RTO, kas, kā ir pārliecināti izmeklētāji, caur starpniekfirmām slēpti pieder Šleseram, Šķēlem un Lembergam. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā laikraksta «Diena» pirkums nonācis, izmeklējot trīs oligarhu patiesās īpašumtiesības citos uzņēmumos, arī RTO.

No tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka laikraksta «Diena» daļas starp trim oligarhiem sadalītas šādās proporcijās: 36% Šleseram, 24% Šķēlem un 20% Lembergam, bet vēl 20% - caur RTO tā valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Ralfam Kļaviņam, vēsta portāls. Ņemot vērā laikraksta «Diena» slikto finansiālo stāvokli, tas vismaz 2010.gadā esot saņēmis ikmēneša maksājumus no RTO.

Laikraksta nākotne esot tikusi apspriesta vairākās trīs oligarhu un viņu menedžeru sarunās, kas notikušas Šķēles birojā Dzirnavu ielā, liecinot izmeklēšanas materiāli. No operatīvajām darbībām, noklausoties Šlesera un par viņa menedžeri uzskatītā laikraksta «Diena» formālā īpašnieka Koziola sarunas «Rīdzenē», esot secināms, ka visas darbības saistībā ar laikrakstu tiek saskaņotas ar Šleseru, Lembergu un Šķēli. Koziols sarunās ar Šleseru esot apņēmies redakcijas darbā «ievērot sarkanās līnijas» attiecībā uz laikraksta slēpto īpašnieku interesēm un sniegt garantijas, ka tie netiks «nonesti» jeb citiem vārdiem - pakļauti kritikai un negatīvai publicitātei, liecinot no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem gūtā informācija.