^{Papildināta visa ziņa}

Fiziskām personām jāuzrāda virs 10 000 latu, amatpersonām - virs 4000

2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu - skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē, bet amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu.

Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem (neveic darījumus), personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču jārēķinās, ka personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību.

Par informācijas nesniegšanu -  kriminālatbildība

Par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apmērā būs paredzēta kriminālatbildība. Savukārt par mazākiem pārkāpumiem tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri jau tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimā.

Finanšu ministrijas piedāvājums paredz, ka par sākumdeklarēšanās deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu gadījumos, kuriem nav krimināla rakstura, varēs piemērot sodu līdz 250 latiem, bet par skaidras naudas neiemaksāšanu likumā noteiktajos termiņos varēs piemērot administratīvo sodu līdz 500 latiem.

Jādeklarē arī vismaz 10 000 latu lielie kredīti

Pēc FM un Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, sākumdeklarēšanās varētu skart 70 000 iedzīvotāju, kuriem klāt var pieskaitīt vēl ap 120 000 iedzīvotāju, kuriem, pēc kredītu reģistra datiem, kredītsaistības ir bijušas lielākas par 10 000 latu.

Šīs gan ir provizoriskas aplēses, jo šajos rādītājos var būt cilvēki, kuri atbilst vairākiem kritērijiem, kā arī valsts amatpersonas, kuras reģistrējušas hipotekāros kredītus. Tāpēc precīzu aplēšu par to, cik daudz deklarāciju varētu saņemt, pagaidām nav.

Pēc FM aplēsēm skaidras naudas iemaksāšanas kārtība varētu skart 5% - 7% no valsts amatpersonām.

Banku komisijas neviens nekompensēs

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka valsts naudas iekasēšanas izmaksas nekompensēs. FM par to gan vēl turpina runāt ar komercbankām, tomēr vienošanās par to iesaisti un izmaksu segšanu panākta neesot.

Sākumdeklarēšanās paredz, ka privātpersonām bankas kontā būs jāieskaita skaidras naudas līdzekļi, ja tie pārsniegs 10 000 latu.

Lai noteiktu skaidras naudas uzkrājumu kopsummas ekvivalentu latos, persona uzkrājumus ārvalstu valūtā pārvērtēs atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī. Ja uzkrājums būs tādā ārvalsts valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo kursu, valūtas kursu aprēķinās, izmantojot Latvijas Bankas noteikto eiro kursu un «Financial Times» publicētos attiecīgo ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret eiro, paredz noteikumi.

Noteikumi arī paredz, ka persona skaidras naudas uzkrājumus iemaksās savā kontā kredītiestādē līdz 2012.gada 1.jūnija plkst.24 pēc Latvijas laika un uzkrājumi būs jāsaglabā savā kontā kredītiestādē vismaz līdz 2012.gada 2.jūnija pulksten 00.05 pēc Latvijas laika.

Kārtība neattiecas uz līdzekļiem, kas iegūti šogad

Jaunā kārtība gan neattieksies uz personas skaidro naudu, kas iegūta pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.

Par sākumdeklarēšanu plānota arī komunikāciju kampaņa

Par gaidāmās skaidras naudas sākumdeklarēšanas kārtību plānota arī plašāka komunikāciju kampaņa, šodien informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Papildus preses konferencēm plānots veikt arī plašākus komunikāciju pasākumus, kuriem no Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem varētu tikt novirzīti līdz 20 000 latu. Precīzi pasākumi vēl tikšot izvērtēti, un tie varētu tikt īstenoti šā gada martā.

VID norāda, ka līdz šim ir salīdzinoši zema iedzīvotāju aktivitāte piedalīties speciālajos bezmaksas semināros par šo jautājumu, tāpēc tiek vērtētas iespējas seminārus rīkot arī pēc darba laika vai brīvdienās.